Šajā kārtā apvienoti augsti specializēti ūdenī mītoši dzīvnieki, starp kuriem ir gan samērā mazi (1,5–2 m gari), gan lielāki (25–30 m gari) zīdītāji
Ir zināmas 78 vaļveidīgo sugas, Latvijā tuvajos ūdeņos var sastapt tikai 5 sugas
Lielākais valis un jebkad uz pasaules dzīvojušais lielākais dzīvnieks ir zilais valis, tā izmēri – 35 metrus garš, 150 tonnu smags
Vaļveidīgie dzīvo 40 – 90 gadus
Pārtiek gan no mikroskopiskiem planktoniem, gan zivīm
Komunicē, izmantojot augstas frekvences skaņas, kuras citi sugas brāļi var sadzirdēt kilometriem tālu
Ir: Narvaļu dzimta (Monodontidae)
Delfīnu dzimta (Delphinidae)
Cūkdelfīnu, jūras cūku dzimta (Phocaenidae (Phocoenidae) Joslvaļu dzimta (Balaenopteridae).
UZBŪVE, SISTĒMAS
Elpošanas sistēma pilnīgi šķirta no gremošanas sistēmas. Nāšu atveres (1 vai 2) ar īpašu vārstuli atrodas galvas augšpusē
Bezskeleta orgāns – aste, kas beidzas ar platu divdaļīgu horizontālu spuru
Priekšējās ekstremitātes pārvērtušās monolītās spurās, kas izpilda stūres un bremzēšanas funkcijas
Pakaļējās ekstremitātes ir reducētas – saglabājušies vien tikai daži mazi nefunkcionējoši kauliņi
Īpatnējā torpēd- vai pilienveidīgā pludlīnijas forma nodrošina minimālu hidrodinamisko pretestību, to mazina arī ķermeņa apmatojuma, locekļu un no ķermeņa izvirzītu orgānu redukcija
Ļoti biezais zemādas taukaudu slānis nodrošina ķermeņa termoizolāciju
Lielai daļai vaļu ir arī bezskeleta muguras spura, kas veic stabilizatora funkcijas.
…
