Pavasara palu maksimālo caurplūdumu galvenokārt ietekmē sniega kušana. Izkusušā sniega ūdens virsmas noteces veidā vispirms sasniedz reljefa mikroieplakas, izveidojot peļķes. Šīs peļķes darbojas kā mazas ūdenskrātuves, kurām aizsprostojumi rodas no neizkusušā sniega. Ja šajā periodā vērojamas lietusgāzes, tad tās nojauc sniega aizsprostus, kas veido peļķes. Tā rezultātā var ievērojami palielināties kūstošā sniega ūdens aizplūdes ātrums uz upes gultni, radot lielas palu noteces. Lietus ūdens palielina ūdens pieteci upēs.
Palu maksimālo noteci ietekmē arī meži, to samazinot. Pieaugot mežu platībām, samazinās palu maksimālās noteces apjoms. Tas izskaidrojams ar to, ka sniegu maz kausē tiešie saules stari, bet kušanu izsauc siltās gaisa masas, kas pavasarī aizņem visu apgabalu. No siltajām gaisa masām sniegs mežā nokūst tik pat strauji kā klajumos, kur kušanu palielina tieša saules staru iedarbība un vējš. Tāpēc, pieaugot mežu platībām baseinā, palu ūdens upēs neieplūst tik strauji. Mežu ietekme visefektīvākā uz palu maksimālās noteces daudzuma samazināšanos ir tad, kad meži aizņem pusi no baseina platības, bet otru pusi – klajumi. Šajā gadījumā sniega ūdens atdeves maksimumi laika ziņā ir visvairāk atšķirīgi. (Sarma, 1960)
Palu maksimālās noteces vairošanās gaitā svarīgs ir arī reljefs. Ja augsne ir sasalusi un reljefa slīpums ir uz upes gultnes pusi, tad gandrīz viss palu ūdens bez zudumiem ieplūst upē. Ievērojama ietekme ir arī baseina lielumam. Pali lielos baseinos parasti ir relatīvi mazāki nekā mazos baseinos, jo lielos baseinos sniegs nenokūst tik vienlaicīgi kā mazos baseinos. Arī ezeri ir svarīgs faktors noteces sadalījumam un daudzumam. Ezeri ir vieni no efektīvākajiem noteces regulatoriem, jo tajos uzkrājas palu un plūdu ūdeņi, kas tikai pakāpeniski ieplūst upē, radot vienmērīgu noteces sadalījumu. (Sarma, 1960)
…
