Pie Okeānijas pieder visas Klusā okeāna centrālās daļas dienvidrietumu daļas salas starp Austrāliju un Malajas arhipelāgu rietumos un bezgalīgo okeāna klaju ziemeļos, austrumos un dienvidos. Visas salas kopā aizņem mazliet vairāk par 1/150 Klusā okeāna platības.
Okeāniju sadala vairākos kultūrvēsturiskos apgabalos. Visbiežāk izdala trīs: Melanēziju, Mikronēziju un polinēziju. Tiesa, šāds dalījums ir parāk shematiks, tāpēc ka vienotā veselā apvienotas teritorijas, kas krasi atšķiras cita no citas etnogrāfiskā ziņā.
Mikronēzija ir Ziemeļrietumu Okeānijas sīko salu aapgabals. Daļai salu ir vulkāniska izcelsme, daļu veido koraļļu atoli un rifi. Salās aug kokospalmas un maizeskoki. Šie augi ir galveais Mikronēzijas iedzīvotāju pārtikas avots. Mikronēziešiem raksturīga gaišāka āda nekā melaneziešiem, taisns deguns un viļņaini, melni mati. Viņi ir pasmīgi zvejnieki un nodarbojas ar kokospalmu audzēšanu.
Polinēzijas salās nav tādas augu bagātības kā Melanēzijas salās, arī fauna koraļļu un vulkāniskajās salās ir nabadzīgāka. Polinēzieši ir lieli meistari mašu un grozu pīšanā. Viņu pinumi kvalitātes un skaistuma ziņā neatpaliek no japāņu un indonēziešu meistaru darinātajiem labākajiem paraugiem.…
