Praksē vadītāji lieto dažādus varas veidus. Pie varas veidiem pieder formālā vara, atalgojuma vara, piespiedu vara, eksperta vara un personības vara.
Formālo varu nosaka ieņemamais vadošais amats, un vadītāja autoritāte šajā gadījumā ir pati par sevi saprotama. Padotie atzīst šo varas veidu kā likumsakarīgu, tāpēc tai pakļaujas neatkarīgi no rīkojuma vai pavēles pareizības un patikšanas.
Organizācijā, kur formālā vara ir ļoti spēcīga, jautājumi „kas ir labs un kas ir slikts” ir ļoti precīzi noteikti. Darbinieks izpildītājs reaģē nevis uz cilvēku, bet uz amatu. Tas palielina organizācijas stabilitāti, jo darbība šajā ziņā nav atkarīga no kādas konkrētas personas. Ietekmēt darbiniekus vadītājs var ātrāk un samērā vieglāk, var arī pareģot reakciju uz prasībām.
Tomēr formālai varai ir arī trūkumi. Pretestība pārmaiņām tradīcijas dēļ var novest organizāciju līdz pat likvidācijai.
Atalgojuma varas pamatā ir vadītāja solītie apbalvojumi darbiniekiem par labi veiktu darbu. Tā ir vara, kas iegūta stimulējot padotos. Šāda vadītāja sekotāji savu darbu pilda tikai tāpēc, lai gūtu materiālu labumu sev, bet nevis tāpēc, ka viņiem tas patiktu.
Atalgojuma solījums ir viens no vecākajiem un efektīvākajiem darbinieku ietekmēšanas paņēmieniem. Darbinieks šajā gadījumā domā, ka ir liela varbūtība saņemt atalgojumu, kas apmierinās viņa vajadzības un līdz ar to vadītāja prasības jāizpilda. Taču atalgojumam jābūt vērtīgam, ņemot vērā, no vienas puses darbinieka vajadzības, bet no otras puses – prasības saturu un izpildes iespēju.…
