Valstī jau vairāku gadu garumā tiek īstenota neadekvāta politika alkohola akcīzes jomā, klaji atbalstot atsevišķu segmentu - alus ražotājus. Pēdējās publiskotās aptaujas liecina, ka tieši vieglais alkohols - alus un alkoholiskie dzērieni ir populārākais alkoholisko dzērienu veids jauniešu vidū, kas viegli ietekmējas no šo dzērienu reklāmas. Šobrīd starpība starp akcīzes attiecību stiprajam alkoholam un alum Latvijā ir 5.7 : 1, , kaimiņvalstīs: Lietuvā tā ir 5.2. : 1, Igaunijā 2.6 : 1. Runājot par akcīzes nodokļa likmju izlīdzināšanu, tas ir izdarīts stiprā alkohola jomā (starpība starp Baltijas valstīm ir 10% robežās), bet nav absolūti nav attiecināts uz alu (starpība ar Igauniju 2.6 reizes). ES ir tikai divas valstis - Vācija un Malta, kur ir līdzīga situācija, kā pie mums. Tas noved pie tā, ka produkti ar vienādu alkohola stiprumu tiek aplikti ar akcīzi ļoti atšķirīgi, piemēram, kokteiļi, radot nevienādus konkurences apstākļus.
Domājot par tālredzīgas nodokļu politikas īstenošanu, aicinām valdību un politiķus diskutēt ar nozares profesionāļiem pirms būtisku lēmumu pieņemšanas, lai sverot, griežot un īsinot nenozāģētu laipu, uz kuras stāvam.
Secinājumi: Latvijā ar 2009. gada 1. februāri stājās jaunās akcīzes nodokļa likmes izmaiņas visām akcīzes precēm – piem., tādām kā kafija, tabaka un tās izstrādājumi, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, degviela. Kafijai akcīzes nodoklis cēlās par 11%, degvīnam – 17 – 20%, alum – 4 – 5%, bezalkoholiskajiem dzērieniem – 6 – 7%, tabakai pagaidām uz akcīzes uzlīmēm produkta cenas palielinājums. Izskatot šos pieaugumus, visneadekvātākais akcīzes nodokļa piemērojums ir attiecībā pret bezalkoholiskajiem dzērieniem, kur tie tiek pielīdzināti kā luksusa precēm (alkoholam), vidēji likme ir cēlusies uz pusi vairāk no 2 santīmiem uz 4 santīmiem. Uzskatu, ka šādus grozījumus nevajadzēja ieviest, jo, ņemot vērā pastāvošo ekonomisko situāciju valstī, tas neveicina patēriņa pieaugumu, bet gan tieši pretēji – to samazina, jo šobrīd cilvēki cenšas naudu ietaupīt un uzkrāt, tātad nauda apritē nenonāk. Alkoholiskajiem dzērieniem arī ir vērā ņemams akcīzes nodokļa pieaugums, kas no vienas puses ir ar pozitīvo ievirzi – jo cilvēki savu naudu nenovirza uz veselībai kaitīgu preču iegādi, bet gan uz kaut ko citu, negatīvā aina tam visam ir tāda, ka līdz ar to sadārdzinās alkoholisko dzērienu ražotāju produktu cenas, līdz ar to viņu prece būs mazāk pieprasīta un lielie uzņēmumi neienesīs valsts budžetā naudas līdzekļus. Tāpat palielinās nelegālā alkohola aprite, kas veicina ēnu ekonomiku un arī neienes ienākumus valsts budžetā. Uzskatu, ka tabakai un tās izstrādājumiem būtu jāpalielina akcīzes nodokļa likme, jo šī ir prece no kuras jau ir grūtāk vairumam atteikties un pirks joprojām, tātad nesīs arī ienākumus, kurus varētu novirzīt Veselības ministra Ivara Eglīša noradītajam izmantojumam – veselības aprūpei un tās veicināšanai. Izpētot dotos statistika datus par ieņēmumiem valsts budžetā no akcīzes nodokļa, var secināt to, ka pagaidām šiem jaunajiem grozījumiem ir negatīva ievirze, kas nekādi neveicina ekonomiskās situācijas uzlabošanos, bet gan gluži pretēji – degradāciju, par ko liecina mazāki ienākumi budžetā un nelegālo preču palielinājums apritē.
…
