Korupciju var sastapt jebkurā valstī, bet tās apmēri katrā valstī ir dažādi un arī cīņa pret to ir atšķirīga. Tā iedarbojas uz tiesisko stāvokli valstī kopumā, kā arī atsevišķi uz sistēmas tiesiskajiem elementiem. Korupcija ir nevēlama parādība, tāpēc katra attīstīta sabiedrība meklē līdzekļus tās ierobežošanai. Šie līdzekļi ir ētiskie ierobežojumi, administratīvie pasākumi, kas tiek veidoti, realizējot valsts politiku korupcijas ierobežošanas jomā, kā arī atbildības noteikšana par sodāmām darbībām.
Korupcija pati par sevi ir aktuāla, nozīmīga problēma, kuru nepieciešams analizēt ļoti rūpīgi. Korupcijai ir daudz dažādu izpausmes veidu, bet tās būtība ir skaidra – amatpersona saņem kādu labumu un pieņem lēmumu nevis sabiedrības, bet gan labuma devēja interesēs. Korupcija traucē ne tikai pārvaldi un grauj sabiedrības uzticību valsts vadības godīgumam un pārvaldes taisnīgumam, bet arī nopietni apdraud konkurenci un ekonomisko attīstību.
Kā parāda pasaules pieredze, diemžēl korupciju pilnīgi novērst nav izdevies nevienai valstij. Bet ja vispār ne cīnīties ar šo parādību, tad korupcija var novest pie šausmīga haosa. Svarīgi, lai sabiedrība apzinātos, ka pret korupciju jācīnās, gan valdībai, gan tautai. Tikai kopīgi darbojoties, var panākt pozitīvus rezultātus. Pret to jācīnās, lai sabiedrība kļūtu stiprāka, augtu tautas labklājība un ticība valstij.…
