Daudzi sindromi, kas vēlāk var novest līdz domām par pašnāvību, paradās cilvēkiem ar dažāda veida saslimšanām, daļa no kurām ir saistīta ar nespēju pārvarēt grūtos dzīves brīžus. Atsevišķie cilvēki kļūst par alkohola vai citu narkotisko vielu lietotājiem, citiem aktivizējas neirozes, ar stresu saistīti traucējumi, kā arī uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem. Tiek pieņemts, ka audzēji arī aktivizējas dzīves grūtākajos brīžos. Autoru interesēja, vai tiks atrastas sakarības starp šīm slimībām un ekonomisko lejupslīdi, bezdarba līmeni.
Grafiks (skat. 2.7.att.) parāda, ka ļaundabīgo audzēju pirmreizējas konstatācijas pieauguma temps pieaug 2009. gadā, kad novērots vislielākais bezdarba līmenis, un turpina pieaugt arī turpmākus gadus. Ļaunprātīgo audzēju konstatēšanas samazinājums saistīts ar bezdarba līmeņa zemāko punktu 2006. gadā, bet tempa samazinājums turpinās no 2004. gada. Neirotiskiem un uzvedības traucējumiem, kas saistīti ar pastiprinātu stresu un somatiskiem faktoriem, ir savs viļņveidīgais temps, kas pieauga 2010. un 2011. gadā, iespējams, kā vēlāka reakcija uz apstākļiem, kurus izsauca ekonomiskā krīze.
Pretrunīgu ainu atklāj alkoholisma un narkotisko vielu lietotāju statistika (skat. 2.7.att.). Jāatceras, ka tiek ņemti vērā dati par slimniekiem, kuriem saslimšanas tika konstatētas attiecīgajā gadā pirmo reizi. Alkoholisma pieaugums notiek 2008. un 2011. gados, kad bezdarba attīstības temps ir viszemākajā pakāpē, kad ir visvairāk nodarbināto personu. Narkotisko vielu lietotāji aktivizējas arī šajā periodā. Un otrādi, kad ir vislielākais bezdarbnieku skaits, samazinās arī diagnosticētu alkoholiķu un narkomānu skaits. Autora prāt, iedzīvotāji pastiprināti sāk lietot alkoholu un meklē iespējas iegūt narkotikas tad, kad viņiem ir ienākumi.
…
