Ražošanas iespēju modelēšana

Cilvēku neirobežotās vajadzības ir uzstādījušas risināšanas rāmjus problēmai resursu ierobežotība. Ļaujot noteikt efektīvāku izvēli, spriežot kurš no alternatīvajiem veidiem cilvēkam un visai pārējai videi ir vispiemērotākais. Viena no iespejām ir modelēšana. Rezultāts, kas jāiegūst modelēšanas procesā, var mainīties līdz ar sistēmas ievades parametru izmaiņām, dodot iespēju cilvēkam ieraudzīt reālā objekta uzvedību. Līdz ar to cilvēkam pavēras vēl vairāk iespēju izanalizēt nepieciešamo objektu. Modelēšanu plaši izmanto tirdzniecībā, valsts pārvaldē, ražošanā u.c., katram ir savs modelis, kurš arī var mainīties. Modelēšana tiek aizvien vairāk izmantota kā izziņas instruments dažādās zinātnēs. Ražošanas funkcijas ir viena no tām iespējām, kas paver arī plašas iespējas zinātniski tehniskā progresa un tā ietekmes uz sabiedrisko ražošanu analīzē, kā arī ražošanas darbības galarezultātu prognozēšanā. Ražošans funkcijas izmanto ražošanas procesa modeļa izstrādē. Ar ražošanas funkcijām precīzāk arī nosaka ražošanas procesa meklējamos parametrus. Daudzi faktori ietekmē ražošanas procesa rezultātu. Viens no svarīgākajiem ražošanas funkciju izmantošanas virzieniem ir ražošanas efektivitātes analīze. Ražošanas funkcijas pielietojums ir ļoti daudzveidīgs un valsts, to neizmantojot, var arī nesasniegt savu attīstību ražošanas nozarē.