Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:938235
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.02.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Komerctiesību jēdziens
Ar LR Komerclikuma pieņemšanu privāttiesību duālisms kļuva par tiesību darbības faktu.
Komerctiesību, kā privāttiesību daļas tapšana (rašanās), rosināta ar ekonomikas attīstības prasībām un diezgan dzīļu izmaiņu veikšanas nepieciešamību civilapgrozības attiecību regulēšanā ar komersantu piedalīšanos.
Komersants ir komerctiesību priekšmets.
LR komerctiesību doktrīna un, attiecīgi, dogma iziet no subjektīva kritērija divu, kaut arī savā starpā saistīto, taču patstāvīgo tiesību nozaru: civilās un komerciālās – norobežošanā.
Komercattiecības
ir dabiskā ekonomiskās apgrozības attiecību sastāvdaļa, kas tiek regulētas ar civiltiesību normām.
Šai sakarā komercdarbība un cita ekonomiskā darbība, komerctiesības un civiltiesības atrodas īpašās un kopējās savstarpējās attiecībās. Tātad jebkura komersanta subjektīva tiesība – ir viņa civiltiesība. Komercattiecību izdalīšana civiltiesību priekšmeta struktūrā ir noteikta ar to speciālās normatīvi tiesiskās regulēšanas nepieciešamību.
Komercattiecību īpatnības
ir tajā, ka to subjekti ir aizņemti
ar komercdarbību, kas saskaņā ar LR KL 1.p. tiek saprasta
kā saimnieciskā darbība, t.i. jebkura veida sistemātiskā
saimnieciskā darbība par atalgojumu, kuru komersants
īsteno personīgas peļņas gūšanas nolūkā.
Komerctiesības kā privāttiesību un publisko tiesību sastāvdaļa
Privāttiesību un publisko tiesību attiecības – ir ne tikai teorijas, bet arī normatīvi radošas (jaunrades) prakses jautājums.
No šā jautājuma risināšanas ir atkarīgas valsts iejaukšanas ekonomikā, sabiedrības un personības sociālā attīstībā, atsevišķu cilvēku dzīvē robežas.
Tiesību sadalījums uz privātām un publiskām, romāņu ģermāņu tiesību saimē, tiek izskatīts kā pamatlicējs.
Tradicionāli, par privāto un publisko tiesību norobežošanas kritērijs tiek saukts aizsargājamo interešu raksturs.
Piemēram, vēl Ulpiāns, viens no spilgtākajiem romiešu tiesību klasiskā perioda pārstāvjiem, apgalvoja, ka publiskās tiesības attiecas uz statusu, Romu valsts stāvoklim kopumā, bet privātas tiesības izteic atsevišķu personu intereses. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1138932
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register