Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Personas aizturēšanas kā kriminālprocesuālā piespiedu līdzekļa tiesiskais regulējums

     

    Term Papers52 Law

21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:117372
 
Author:
Evaluation:
Published: 03.09.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 39 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Kriminālprocesuālās aizturēšanas būtība    5
1.1.  Jēdziens „kriminālprocesuālā aizturēšana”, piemērošanas pamats, nosacījumi un mērķis    5
1.2.  Aizturēšanas procesuālā kārtība, noformēšana un termiņi    14
1.3.  Meklējamas personas aizturēšana    17
1.4.  Administratīvā aizturēšana    19
2.  Aizturēto personu tiesību raksturojums    24
2.1.  Jēdziens „aizturētā persona”    24
2.2.  Aizturētās personas tiesības    25
3.  Īslaicīgā aizturēšanas vieta    30
3.1.  Jēdziena „īslaicīgā aizturēšanas vieta” skaidrojums un normatīvais regulējums    30
3.2.  Iekšējā kārtība īslaicīgās aizturēšanas vietā    40
4.  Aizturēšanas institūta tiesiskais regulējums Lietuvā un Igaunijā    45
4.1.  Aizturēšanas institūta tiesiskais regulējums Lietuvā    45
4.2.  Aizturēšanas institūta tiesiskais regulējums Igaunijā    48
  Nobeigums    53
  Izmantotās literatūras saraksts    55
Extract

Nobeigums.
Darba analīzes rezultātā autore izvirza aizstāvēšanai šādus secinājumus un priekšlikumus:
1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 264.pantu par aizturēšanas pamatu uzskatāms pamats pieņēmumam, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Šādu secinājumu ļauj konstatēt arī minētā likuma 62.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Tomēr minētā likuma 269.panta pirmajā daļā kā atsevišķi izdalīti atbrīvošanas pamati tiek uzskaitīti: 1) nav apstiprinājies pieņēmums, ka šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu; 2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas pamata un nosacījumu.
Lai novērstu augstākminētās neskaidrības, nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likuma 269.panta 1.un 2.punktos izsakot tos šādā redakcijā:
„Aizturētais ir nekavējoties jāatbrīvo, ja:
1) nav apstiprinājušās aizdomas, ka šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;
2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas nosacījumu.”
2. Kriminālprocesa regulējumā nav atrunāts kriminālprocesuālās aizturēšanas mērķis (iemesls), savukārt, ievērojot starptautiskajās tiesību normās noteikto, viens no aizturēšanas likumības priekšnosacījumiem ir aizturēšanas mērķa noteikšana.
Ņemot vērā iepriekšminēto, būtu lietderīgi veikt izmaiņas Kriminālprocesa likuma noteikumos, nosakot, ka aizturēšana tiek veikta ar mērķi nogādāt aizturēto personu pie kompetentām tiesībsargājošām iestādēm.
3. Kriminālprocesa likuma 183. pantā tiek lietots jēdziens “kratīšana” , savukārt Kriminālprocesa likuma 266. pantā tiek lietots jēdziens „pārmeklēšana”. Arī Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā nav vienotības jēdzienu „pārmeklēšana” un „kratīšana” lietošanā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma tiesisko regulējumu, par izmeklēšanas darbību ir uzskatāma „kratīšana” nevis „pārmeklēšana”.
Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā un Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā, sakārtojot un nodrošinot vienveidīgu minēto jēdzienu lietošanu.
4. Kriminālprocesa likuma 63.pantā, kas regulē aizturētās personas tiesības, nav ietvertas aizturētā tiesības uz medicīnisku palīdzību. Ievērojot prasības, kas noteiktas starptautiskajos tiesību aktos attiecībā uz cilvēktiesību nodrošināšanu personām, kam jebkādā veidā ir atņemta brīvība, nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likuma 63.pantā, papildinot to ar punktu, kas nosaka, ka aizturētajam ir tiesības uz medicīnisko palīdzību.
5. Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7.panta piektajā daļā ir noteikts, ka īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā ir jābūt ierīkotam ūdensvadam pieslēgtam sanitārajam mezglam, kas no pārējās telpas ir norobežots ar sienu, kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus. Ievērojot praksē konstatēto, secināms, ka minētā prasība ir formāla un nepilda personas tiesību uz privātumu nodrošināšanas funkciju. Ievērojot minēto, nepieciešams veikt grozījumus Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7.panta piektajā daļā, izsakot to šādā redakcijā:
„Īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā ir jābūt ierīkotam ūdensvadam pieslēgtam sanitārajam mezglam, kas no pārējās telpas ir norobežots ar sienu, kuras augstums ir vismaz 2 metri”.
6. Rezumējot iepriekšminēto, secināms, ka spēkā esošais personas aizturēšanas un šī procesuālā piespiedu līdzekļa izpildes vietas - īslaicīgās aizturēšanas vietas - tiesiskais regulējums pamatā ir pozitīvi vērtējams kā atbilstošs starptautiskajos dokumentos noteiktajām prasībām, tomēr tajā ir nepieciešams veikt nelielus uzlabojumus, lai nodrošinātu vienveidīgu regulējumu tiesību aktos, kas regulē minēto procesuālo tiesību institūtu.

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −42,96 €
Work pack Nr. 1231460
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register