Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:149902
 
Author:
Evaluation:
Published: 02.05.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Precedenta jēdziens    5
  Precedenta kategorijas    6
  Precedenta funkcijas    6
  Valstu grupēšana    7
  Pirmās grupas apskats    9
a)  Anglija    9
b)  Šveice    13
  Otrās grupas apskats    13
a)  Latvija    15
  Trešās grupas apskats    15
a)  Francija    15
b)  Austrija   
c)  Vācija, Dānija, Grieķija un citas    20
  Apkopojums (NOBEIGUMS)    20
  Izmantotā literatūra    25
Extract

Tiesības ir sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedriska parādība, ko jurisprudencē
un filozofijā pamatoti sauc par fenomenu. Gandrīz tikpat veca kā filozofija ir jautājums par tiesību būtību. Jau kopš seniem laikiem tiek lietots termins ,,tiesību avots” kurš plašu izplatību guva XIX gadsimtā. Šo terminu jau lietojuši kopš seniem laikiem, pirmo reizi esot lietojis romiešu vēsturnieks Tits Līvijs, nosaucot XII tabulu
likumu par,,fons omnis publici et privatique” (avotu visām publiskām un privātām tiesībām).
Kaut arī termins ,, tiesību avots ” ir samērā izplatīts, visai pamatoti nereti tiek atzīmēts, ka tas nav īpaši veiksmīgs. Tiesību teorētiķi šī termina vietā piedāvā lietot terminu - ,,tiesību forma”. Juridiskajā literatūrā pēc termina vietā piedāvā ,,tiesību avots”, iekavās mēdz lietot terminu ,,forma” vai otrādi.1 Šie termini attiecībā viens pret otru tiek lietoti kā sinonīms.
Runājot par tiesību formām (avotiem) viena no tiesību formām ko izšķir ir tiesību precedents, kurš daudzās valstīs ieguvis plašu atsaucību un pielietojumu.
Viens no galvenajiem tiesību rašanās faktoriem ir indivīda un sabiedrības problēma, viņu savstarpējo attiecību pareiza noregulēšana, kas ir sabiedrības pastāvēšanas pamats. Ja sabiedriskās attiecības bija sakārtotas pietiekami, tad sabiedriskās kārtības uzstūrēšanai izmantoja galveno kārt morāli. Bet, ja tās nekārtības pieauga un morāles iedarbība bija par vāju, tad vairāk izmantoja reliģiju un tiesības.
Tā ir vispārīga likumsakarība, un tās darbība konkrētos apstākļos noteica nepieciešamību pēc konkrētāku morāles, reliģijas un tiesību līdzekļu, paņēmienu izmantošanas dažādās kombinācijās un proporcijās.
Bez šaubām sabiedrības sakārtošanas līdzekļu un paņēmienu izvēle atkarīga ne tikai objektīviem apstākļiem, bet arī no subjektīviem faktoriem. Pie pēdējiem, pirmkārt jāpieskaita tā saucamais likumdevējs, viņa apziņas un vispirms – intelekta attīstības pakāpe, tas cik lielā mērā viņš ņem vērā savas valsts vai sociālās grupas intereses.
Likumdevēji izvēlas no kādām tiesību formām (avotiem) smelties izjūtot sabiedrībā nepieciešamību pēc sabiedrisko attiecību sakārtošanas, kaut gan jāpiebilst, ka sabiedrības sākotnējās attīstības stadijās pirmatnējās kopienas locekļu intelekta nepietiekamas attīstības dēļ regulatīvo sistēmu veidošanās noritēja pārsvarā stihiski un ieviesto regulu prasības realizācija notika neapzināti.
Kā jau iepriekš tika minēts, ka viena no tiesību formām (avotiem) ir tiesību precedents ko vairākums autoru pieskaita pie ,,klasiskām”.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register