1.KP jēdziens un izpratne. Kriminālprocesuālo tiesību avoti.
KP ir likumā noteiktu izziņas iestāžu , prokuratūras un tiesas darbība nolūkā noskaidrot, brīdināt, ātri un pilnīgi atklāt n.n., noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu parizu piemērošanu , lai katra persona, kas izdarījusi n.n. , tiktu taisnīgi sodīta, bet neviens nevainīgais netiktu saukts pie kr.atbildības un notiesāts, kā arī sakarā ar šo darbību izveidojušās tiesiskās attiecības starp iestādēm un personām, kas piedalās procesā. Jēdziens „ķriminālprocess” tik saprasts arī kā kriminālprocesuālās tiesības. Šajā nozīmē KP ir tiesību nozare, kas regulē kriminālprocesuālo darbību nosakot tās principus, veidu un kārtību. Avoti pēc kuriem vadās KPL : likums, kurā iekšā ir krimālprocesuālās normas, kuras reglamentē kr.procesuālo darbību saistībā ar tiesvedību un attiecības, kuras rodas saistībā ar kr.procenorisē.
2. KPL iztulkošana- nepieciešamība, veidi, subjekti.
Likumā objektīvi noteiktās jēgas noskaidrošana. Iztulkošanu atbilstoši tās subjektiem iedala:1)oficiālā a)legālā b) tiesu; 2)doktrinālā. Oficiālā iztulkošana notiek ja TN iztulko iestāde, kas to izdevusi(autentiskā izt.), vai tiesa, ai citi procesa virzītāji(tiesu iztulkošana). Doktrinālo izt. Veic zinātnes darbinieki. Tā palīdz pareizi izprast spēkā esošās normas, kā arī sekmē likumdošanas pilnveidi.
Pēc iztulkošanas paņēmieniem iedala:1)filoloģiskā (vārdiskā nozīme),2)sistēmiskā (skata normas nevis izolēti, bet gan kopsakarā ar citām normām),3)vēsturiskā (skaidro normas rašanās apstākļus),4)teleoloģiskā (meklē normas jēgu un mērķi). Un no iztulkošanas apjoma iedala:1)burtiskā 2)paplašinātā 3)sašaurinātā.…
