Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Līdzīgais un atšķirīgais Romiešu civiltiesībās un mūsdienu Latvijas Civillikumā

     

    Research Papers49 Law

7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:364978
 
Evaluation:
Published: 02.01.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Used
Extract

4.1. LĪGUMI
Galvenais saistību izcelšanās pamats ir līgumi. Romiešu tiesībās bija vēsturiski izveidoti un juridiski noformēti līgumi, kurus sauca par kontraktiem (contractus). Tie visi bija nodrošināti ar tiesas aizsardzību- attiecīgu prasību (actio) tiesā. Ar laiku, attīstoties ekonomiskai apgrozībai, pastāvošais kontraktu skaits bija par mazu. Radās jaunas, nenoformētas dažāda veida vienošanās (līgumu evolūcija). Šos jaunos neformālos līgumus sauca par paktiem un tiem sākumā nebija tiesas aizsardzības. Ar laiku dažus paktus sāka aizsargāt prētora tiesības, piešķirot tiem prasību tiesā.
Lai līgums būtu spēkā, nepietika ar to vien, ka puses izsacīja savu gribu, bet bija vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu īstena- bez maldības, bez viltus vai spaidiem. Gribas izteikumam līgumā bija pilnīgi jāsaskan ar līgumlīdzēju īsteno gribu. LR CL līdzīgi kā romiešu tiesībās svarīgākais tiesiska darījuma nodibināšanai jābūt gribas izteikumam. CL 1427. pantā teikts, ka pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums, jo kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka. Tāpat CL pieļauj to, ka griba var būt izteikta mutvārdos vai klusējot. Tāpar arī līdzīgi kā romiešu tiesībās mūsdienu CT jāievēro, ka gribas izteikums radies bez viltus, maldības vai piespiešanas. CL 1440. pants: „ Lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem.”
Maldība varēja rasties, kad kādam no līgumlīdzējiem nebija pareizs priekšstats par faktiskajiem apstākļiem- vai nu viņš nepārzināja tos, vai nepareizi saprata. Ja šī maldība līgumā bija būtiska, tad līgums nebija spēkā, jo īstā griba nesaskanēja ar gribas izteikumu. Iespējami šādi būtiski maldības veidi: a) maldība līguma priekšmetā vai saturā; b) maldība pušu personā; c) maldība par pašu darījumu. Visos šajos gadījumos ir būtiska maldība, kas iznīcina darījuma spēku. Maldība līgumlīdzēju motīvos nav uzskatāma par būtisku maldību, un darījums paliek spēkā. Līdzīgi kā romiešu tiesībās LR CL definē, ka maldība var rasties vai nu no tam, ka pavisam trūkst ziņu, vai ka ir tikai nepietiekošas ziņas par kādiem faktiskiem apstākļiem- faktiska maldība- vai kādām tiesiskām normām - tiesiska maldība (1441.p.). Tāpat no šī panta izreit, ka gan romiešu tiesībās, gan CL maldība var būt faktiskajos apstākļos (priekšmetā vai saturā) vai tiesiskajās normās (maldība par pašu darījumu). Tāpat LR CL saglābājies no romiešu tiesībām tas, ka maldība var būt būtiska (svarīga) un mazāk svarīga vai nesvarīga.
Viltus ir otras personas apzināti prettiesisks maldinājums, lai viņu piedabūtu nolīgt savām interesēm pretēju darījumu. Tiesību subjekts, kas ar viltu piedabūts nolīgt līgumu, var prasīt tiesā, lai to atceļ. LR CL 1459. pants: „Viltus ir otras personas prettiesīgs maldinājums, lai viņu piedabūtu izdarīt viņas interesēm pretēju darbību vai atturēties no tās.” No tā izriet, ka romiešu tiesību definīcija par viltu ir saglabājusies arī mūsdienu LR CL.
Spaidi un draudi. Līgums, kas nolīgts fizisku vai psihisku draudu ietekmē, nav uzskatāms par līgumlīdzēju īstu gribas izpaudumu un tiesā apstrīdams. Tādos gadījumos prētors parasti atjaunoja agrāko stāvokli. Lai atceltu līgumu uz spaidu vai draudu ietekmes pamata, bija jāievēro šādi noteikumi: a) bailēm bija jābūt ievērojami lielām (liela ļaunuma draudi), piemēram, draudot ar nāvi; b) draudiem bija jābūt nenovēršamiem līguma līgšanas brīdī. Kas atsaucās uz spaidiem līguma nolīgšanā, tam tie bija tiesā jāpierāda. Arī LR CL pieļauj spaidus, CL 1463. pants saka, ka spaidus var izdarīt vai nu ar fizisku varu, vai ar draudiem, kas kādā personā rada bailes, jo lietojot fizisku varu nav brīva gribas izteikuma, un nav nekādas piespiestā darbības. Atšķirībā no romiešu tiesībām, mūsdienu CL spaidus un draudus apvieno zem viena jēdziena „spaidi”.
Gribas izteikums pa jokam. Līgumu līgstot, gribas izteikumam ir jābūt nopietnam; kas izteikts pa jokam, tam nav nekādu tiesisku seku, jo griba nesaskan ar gribas izteikumu. Mūšdienās šāda norma LR CL nav iekļauta.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1328004
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register