Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:582824
 
Evaluation:
Published: 07.12.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Attīstītās romiešu tiesībās sakarā ar ekonomiskās apgrozības un naudas saimniecības attīstību mainījās parādnieka atbildības veids. Kreditori sāka piedziņu vērst pret parādnieka mantu, pārdodot izsole it visu, kas viņam piederēja, kā arī to, ko viņš nākotnē iegūs. Parādniekam tika gan atstāts iztikas minimums, bet pēc saviem apmēriem tas bija nožēlojami niecīgs. Parādnieka vajāšana varēja turpināties visu viņa mūžu, ja neizdevās piedzīt parāda summu.
Parādnieka atbildība par saistības neizpildīšanu vai nekārtīgu izpildīšanu ir atkarīga no viņa vainas pakāpes. Romiešu tiesībās izstrādāta vesela civiltiesiskās vainas pakāpju sistēma.
Vissmagākā vainas pakāpe bija tīšs kaitējums(dolus), kas nodarīts ar ļaunu nolūku. Vieglāka vainas pakāpe bija rupja neuzmanība(culpa lata), kad parādnieks darbojās augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi. Nākamā vainas pakāpe bija viegla neuzmanība(culpa levis), kas savukārt izpaudās divos veidos: a)abstraktā, kad parādnieks nebija ievērojies tādu rūpību, kādu parasti ievēro ikkatrs rūpīgs romiešu mājastēvs; b) konkrētā – ja parādnieks mazāk rūpējies par viņam uzticētām svešām lietām nekā savām. Romiešu tiesības pazīst vēl vismazāko vainas jēdzienu, kas būtībā ir tikai prezumējama vaina (ar pretpierādījumiem apstrīdama).
Gadījums ,kur vairs nav nekādas vainas – lieta gājusi bojā vai pasliktinājusies nejauša gadījuma apstākļos un atbildīgā persona nav vainojama. Pēc vispārīgā principa par nejaušu gadījumu jeb kāzusu neviens neatbild, izņemot trīs paaugstinātas atbildības gadījumus – viesnīcniekiem, kuģu saimniekiem un iebraucamo vietu turētājiem – viņiem jāatbild arī par viesu, pasažieru un iebraucēju mantām, kas nodotas viņu glabāšanā, ja tās nozūd vai bojājas nejauša gadījuma apstākļos. Tomēr atbildība atkrīt, ja lieta pazūd vai bojājas nepārvaramas varas apstākļos (zemestrīce, ugunsgrēks, bandītu uzbrukums).
Atbildība par nokavējumu. Nokavējums ir saistības izpildīšanas vai pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums no parādnieka vai kreditora puses.
Parādnieks nonāk nokavējumā, ja viņš laikā neizpilda saistību atbilstoši līgumā paredzētajām prasībām bez dibināta iemesla. Romiešu tiesībās parādnieka nokavējums iestājās tikai pēc kreditora atgādinājuma, ar termiņā paredzētā laika momenta iestāšanos vien vēl nepietika.Parādniekam nācās ne vien atdot pamatsummu, bet gan arī procentus, nācās atbildēt pat visām vainas pakāpēm un saistības priekšmeta nejaušu bojā eju gadījuma apstākļos.
Kreditors nonāk nokavējumā, ja viņš bez pamatotiem iemesliem nepieņem saistības izpildījumu, ko parādnieks piedāvā viņam līgumā paredzētā kārtā, īstā laikā un vietā. Kreditora nokavējuma gadījumā parādnieks vairs neatbild par lietas nejaušu bojāeju un kreditoram ir jāatlīdzina parādniekam visi ar nokavējumu nodarītie zaudējumi un jāizcieš visi no tā cēlušies ļaunumi.
Saistību izpildīšana.
Izpildījums ir saistības izbeigšanās veids. Izpildīt nozīmē parādniekam izdarīt tādu darbību, kas paredzēta par labu kreditoram. Saistību izpildīšanā jāizšķir divi momenti : a) faktiskais mantiska rakstura izpildījums (parāda summas samaksa); b) parādnieka personas atbrīvojums no saistības ar juridiski formālu pretaktu atbilstoši līguma nolīgšanas veidam (parāda dokumentācijas formāla izbeigšana).
Senākās romiešu tiesībās varēja saistību izpildīt tikai paši kontrahenti.Vēlākajos vēstures posmos, mazinoties formālismam saistību izpildīšanā, parādu varēja saņemt gan kreditors pats, gan viņa likumīgais pārstāvis.Arī tādos gadījumos, kad saistību izpildīja nepilnvarota persona (pat debitoram nezinot), bet izpildījums nonāk kreditora rokās un ieplūst viņa mantībā, saistību uzskata par izpildītu.
Saistības vajadzēja izpildīt noteiktajā termiņā, kreditors nedrīkstēja par to agrāk pieprasīt naudu, parādniekam nebija pienākums ātrāk maksāt. Taču, ja saistību izpildīšanai nebija noteikts termiņš, kreditors drīkstēja pieprasīt naudu jebkurā brīdī (arī uzreiz pēc līguma noslēgšanas). Izpildījuma vieta var būt noteikta līgumā ar sevišķu norunu vai pēc saistības priekšmeta īpašībām. Ja kreditors prasīja izpildījumu citā vietā, debitoram bija tiesības uz zaudējumu atlīdzību.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −9,77 €
Work pack Nr. 1327366
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register