1. Latvijas tiesiskās sistēmas reintegrācija kontinentālās Eiropas tiesību saimē.
Latvijas tiesbu sistēmas šodbrīd atrodas pārejas periodā no sociālistiskā (padomju) uz Rietumu (kontinentālās Eiropas) tieību loku tā demokrātiskas uz tiesiskas valsts variantā.
Tiesiskas iekārtas četri satricinājumi 20. gadismtā
1. Latvijas valsts nodibināšana 1918. gadā
2. Autoritārā režima ieviešana 1934. gadā
3. Padomju okupācija un sociālistiskās tiesību sistēmas ieviešana 1940. gadā.
4. Latvijas valsts atjaunošana un pāreja no sociālistiskā tiesību loka uz Rietumu tiekību loku 90. gados.
- Latvijas neatkarības atjaunošana – politisks lūzums
- Valsts institucionālās sistēmas reforma: izveidota Satversmē noteiktajai demokrātiskai, parlamentārai valsts iekārtai atbilstošas institūcijas.
„institucionālā sistēma” jāsaprot plašākā nozīme – aptver uz valsts varas dalīšanas un savstaprējas kontroles principu pamata veidotas valstiskās (konstitucionālās) institūcijas:
brīvi ievēlētu parlamentu,
politiski atbildīgu valdību,
valdības vadītu un likumam pakļautu valsts pārvaldi,
neatkarīgu, likumam pakļautu un juridiski kvalificētu tiesu
sabiedrīskus veidojumus: brīvo presi, konkurējošas politiskas partijas, brīvas nevalstiskas organizācijas, efektīvus tiesiskus noregulējumus, kas garantē cilvēka individuālo brīvību – cilvēktiesības.
- Orientēšana uz ES standartiem (gan institucionalā, gan funkcionala dimensija 1) Latvijas valsts institucionālajai sistēmai ir jāatbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts institucionālajai sistēmai, 2) šai sistēmai jāfunkcionē tā, lai varētu sasniegt atbilstošu kvalitatīvu rezultātu); aptvēr pamatprincipus, kas nosaka kādai ir jābūt demokrātiskas un tiesiskas valsts institucionālajai sistēmai un šīs darbības rezultātus.
Institucionālās sistēmas funkcionēšanas trūkumi:
vāji nostiprināti tiesiskuma elementi
demokrātisko tradīciju un pieredzes trūkums
politiskās elites un valsts aparāta darbinieku nepietiekama profesionālā un ētiska kvalifikācija
Progress:
parēja uz plurālistisku sabiedrību un demokrātisku valsts iekartu pabeigts
šāda politiska iekārta bauda liela tautas vairākuma atbalstu
demokrātiska LV kļūst pašsaprotama
LV var uzskatīt par stabīlu demokrātisko valsti
- Svarīgāko tiesību nozāres attistība
Konstitucionālās tiesības – maiņa bija radikāla (izveidota konstitucionālā kontrole=ST)
Administratīvās tiesības – likumdošana ir nepilnīga (lielas grūtības katra konkrētā gadījumā patstavīgi piemerot abstrakti formulētas tiesību normas, izprast to jēgu un ietverot valsts administratīvo tiesību principus – proporcionalitātes, tiesiskas paļavības u.c.)
Civiltiesības – radikālā sistēmas nomaiņa (juristiem jāapgūst jauna sistēma, konstūkcijas, pamatprincipi)
Krimināltiesības – 1999.g. spēkā stājās jaunais Krimināllikums, bet dažādi kriminālpolitiskie koncepti ir novecojuši.
2. Publisko un privāto tiesību raksturojums.
Tiesību sistēma iedalās:
Publiskās tiesībās – nosaka valsts uzbūvi, valsts institūciju veidošanu un to kompetenci, regulē to funkcionēšanu, kā arī regulē attiecības starp valsti un indivīdu. Uzdevums ir nodrošināt labu pārvaldību. Pieder visas procesuālās tiesības: civilprocesuālās, kriminālprocesuālās, administratīvāprocesa, Satversmes tiesas procesa tiesības. Subjektu rīcības veids - administratīvais akts.
…
