Kopsavilkums
Ja kāds neatraidāmais mantinieks testamentā palicis neievērots vai bez likumiska iemesla atstumts no mantojuma , viņam ir tiesības prasīt , lai nodala viņa neatņemamo daļu , vai arī, ja viņam novēlēts mazāk par šo daļu, lai to palielinātu. Citādā gadījuma testaments patur savu spēku. Koncepcijā arī ir norādīts, ka attiecībā uz neatraidāmo mantinieku un neatņemamās daļas institūtu tiesību teorijā pastāv divas izpratnes: formālā neatraidāmo mantinieku izpratne – testatoram, taisot testamentu, tajā katrā ziņā jāmin par saviem vistuvākajiem mantiniekiem, vai nu atstājot tiem kādu noteiktu mantojuma daļu, vai arī atstumjot tos no mantojuma; materiālā neatraidāmo mantinieku izpratne – tiek ieviests neatņemamās daļas institūts, kas nozīmē, ka neatraidāmiem mantiniekiem ir tiesības prasīt ekonomiski novērtējamu daļu no mantojamās mantas. Bet šīs personas ar to nekļūst par mantiniekiem.
Neatraidāmais mantinieks var apstrīdēt viņa atstumšanas pamatotību tikai tiesas kārtībā pēc mantojuma atklāšanas. Apstrīdēt testamentu var tikai tie ,kas iecelti par mantiniekiem kādā citā pēdējas gribas rīkojumā vai kas testatora miršanas brīdī bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki. Tos rīkojumus , kuru minētas personas nav apstrīdējušas vai kuriem viņas piekritušas , vai kurus viņas apstrīdēt nokavējušas, vai arī uz kuriem viņas kaut kā citādi zaudējušas tiesības , attālākie radinieki vairs apstrīdēt nevar.
Neatraidāmā mantinieka tiesības uz neatņemamo daļu ir šī mantinieka personiskās tiesības , kas izriet no viņa radniecības vai laulības ar mantojuma atstājēju, un tāpēc šīs tiesības novēlēt citam nevar. Tikai tad, ja neatraidāmā mantinieka mantinieks pats ir neatraidāmais mantinieks , mantojuma atstājējam viņš var pieprasīt neatņemamo daļu. Neatraidāmais mantinieks pēc likuma jēgas drīkst pretendēt nevis uz noteiktu mantojuma daļu kā tādu, bet tikai uz sev pienākošās daļas vērtību Prasības tiesības uz neatņemamo daļu nepāriet uz mantinieka mantiniekiem mantošanas transmisijas kārtībā. Minētais regulējums Civillikumā ir ietverts sadaļā par testamentāro mantošanu. Tās nozīmē, ka termins „neatraidāmais mantinieks” tiks lietots tikai un vienīgi gadījumā, kad pastāv testamentārā mantošana.
Saglabājot mantojuma tiesības skarošu, plašu neatrisinātu problēmu jautājumu diapazonu, autore uzsver nepieciešamību panākt vienotību tiesību normu piemērošanā atbilstoši teicienam "Par likumiem visiem ir jābūt vienādai izpratnei.
…
