Latvijas Republikas Satversmes 93. pantā deklarēts, ka “ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums”, tādēļ slepkavība tiek kvalificēta kā sevišķi smags noziegums un par to ir paredzēts liels sods. Pēc autora domām, mūsdienās šī tēma ir kļuvusi ļoti aktuālo, jo ir krasi pieaudzis noziedzīgo nodarījumu skaits un ar lielu nožēlu jāpiemin, ka slepkavību skaits nav sarucis.
Pats vērtīgākais, kas cilvēkam pieder, tā ir viņa dzīvība. Slepkavība ir vissmagākais noziedzīgs nodarījums, kādu var pastrādāt pret personu un par to protam ir jāatbild krimināllikuma noteiktajā kārtībā.
Cilvēka dzīvības aizsardzība vienmēr ir bijusi aktuāla tiesiskā valstī, tādēļ autors izvēlējās slepkavības krimināltiesisko raksturojumu kā sava darba pētījuma objektu.
Pētījuma priekšmets- noskaidrot, kas ir slepkavība, tās veidus, pazīmes un sastāvu.
Darba mērķis ir izpētīt slepkavības krimināltiesisko raksturojumu Latvijas Republikā.
Darba mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi:
1.analizēt slepkavības jēdzienu;
2.izpētīt slepkavības struktūru un pazīmes;
3.kvalificēt slepkavības apstākļus Latvijas Republikā;
Atbilstoši izvirzītajiem darba mērķiem un uzdevumiem, darbs sastādīts 3 nodaļās ar atbilstošām apakšnodaļām.
Darbs izstrādāts pamatojoties uz šādu pētījumu bāzi –izmantota zinātniski – pētnieciskā literatūra par krimināltiesībām, Latvijas Republikas likumdošanas akti, preses izdevumi un interneta resursi.
Ir pielietotas šādas pētnieciskās metodes: interpretācijas metode, kas darbā pielietota, izpētot normatīvos aktus, tos interpretējot atbilstoši darba mērķiem un uzdevumiem.
Analīzes metode, kuras pielietošanas procesā ir iespējams pētīt objektu uzbūvi, struktūru, sadalot pētījamos elementus.
Salīdzināmās metodes pamatā ir informācijas vākšana, apkopošana un salīdzināšana par konkrētu jautājumu.…
