Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:198603
 
Evaluation:
Published: 12.05.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 11 units
References: Used
Extract

Kopsavilkums
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Dzīvokļu īpašuma likuma 2.pantā definētais dzīvokļa īpašuma jēdziens šobrīd ir viens no profesionāļu diskusiju objektiem, proti, vai tas ir atbilstošs dzīvokļa īpašuma institūta būtībai un tam, lai ar dzīvokļa īpašumu saistītas problēmas tiktu atrisinātas optimālākajāveidā, kur nozīme ir nevis katra atsevišķa kopīpašnieka subjektīvajai gribai, bet gan objektīvajai interesei pienācīgi pārvaldīt un lietot kopējo lietu atbilstoši tās īpašībām.
2. Piespiedu zemes īpašuma nomas attiecībās zemes īpašnieku ar likumu aizsargātās tiesības uz īpašumu tiek nepamatoti ierobežotas par labu dzīvokļu īpašniekiem, kas savukārt neveicina dzīvokļa institūta ilgtspējīgu attīstību. Tāpat arī dzīvokļu institute attīstību un īpašnieku tiesību uz īpašumu realizāciju traucē tiesiskā nenoteiktība piespiedu nomas attiecību apstākļos starp zemes un dzīvokļu īpašniekiem.
3. Šobrīd praksē pastāv tiesību normās nereglamentēts dzīvokļu īpašnieku kolektīvās atbildības princips attiecībās ar pakalpojuma sniedzējiem, kas nenodrošina katra atsevišķa dzīvokļa īpašnieka kā patērētāja tiesību aizsardzību – par veikto samaksu saņemt pilnvērtīgu pakalpojumu un pārkāpj cilvēktiesības. Izeja ir vai nu mainīt dzīvokļa īpašuma definējumu, par īpašumu turpmāk uzskatot kopīpašumā esošo dzīvojamo māju, kurā katrs atsevišķs dzīvoklis nozīmē tiesības lietot atsevišķu kopīpašuma domājamo daļu, un tādejādi dzīvokļu īpašnieku kolektīvās atbildības principu nostiprinot de jure.
Cits risinājums – nostiprināt tiesību normās katra atsevišķā īpašnieka atbildību, nesaistītu ar pārējiem kopīpašniekiem.
4. Tiesu praksē nostiprinātā atziņa, - „savu tiesību aizstāvību tiesā nevar padarīt atkarīgu no pārējo dzīvokļu īpašnieku vēlēšanās vai nevēlēšanās aizstāvēt savas tiesības tiesā”183, ir pretrunā ar Civillikuma 1068.panta normu, tādēļ šis princips nostiprināms Dzīvokļu īpašuma likumā un Civillikumā.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1354075
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register