Komercdarbības subjekti, partnerības un patērētāju loma komercdarbībā

Valsts kā uzņēmējdarbības subjekts
Valsts loma:
Uzņēmējdarbības attīstības bremzētāja
Novērotāja no malas
Uzņēmējdarbības procesa paātrinātāja

Uzņēmējdarbības attīstības bremzētāja -, kad tā rada ļoti nelabvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai vai to pat aizliedz
Novērotāja no malas, , kad valsts tieši neierobežo uzņēmējdarbību, bet to arī neveicina
Uzņēmējdarbības procesa paātrinātāja, kad kad valsts pastāvīgi un aktīvi meklē pasākumus uzņēmējdarbības efektivitātes uzlabišanai
Uzņēmējdarbība rada papildus apstākļus valsts labvēlīgai attīstībai, uzlabo valsts ekonomisko stāvokli, stabilizē politisko situāciju. Lai nepieļautu ekonomikā nevēlamas blakusparādības, valstij jārada noteikts ierobežojumu loks. Valsts var to koriģet ar kādu nodokļu vai subsīdiju palīdzību. Ir vairāki uzņēmējdarbīkas veidi, kuru veikšanai ir nepieciešamas speciālasatļaujas ( piemēram ārstniecības iestāžu darbībai, tirdzniecībai ar alkoholu u.c.)
Vairāku uzņēmējdarbības veidu veikšanai nepieciešami noteikti apstākļi un noteikti mērogi ( piemēram tirdzniecībai ar pārtikas precēm, paredz speciālas sanitārās normas un apstākļus)
Ir ierobežojumi arī atsevišķu personu darbībai. Piemēram ārstēšanai, izglītībai.
Ierobežojums- Aizliedzošie – piemēram narkotiku izplatīšana un pārdošana. Ierobežojumi ir paredzēti arī noteiktu personu darbībai – veselības un citu iemeslu dēļ.
Ierobežojums – inspicējumi- attiecas uz sarežģītu un bīstamu iekārtu izmantošanu. Piemēram iekārtas , kas ir bīstamas apkalpojošā personāla dzīvībai
…