Secinājumi
Izglītībai ir būtiska nozīme gan atsevišķu cilvēku, gan sabiedrības attīstībā. Tā ir viena no cilvēktiesībām, svarīgs līdzeklis, lai sasniegtu tādus mērķus kā vienlīdzību un ekonomikas, kā arī pilsoniskas sabiedrības attīstību. Mūsdienu sabiedrības attīstības procesā strauji mainās zināšanas un to lietojums, kompetences, kuras nepieciešamas darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Tāpēc aizvien nozīmīgāku vietu līdztekus formālajai izglītībai iegūst neformālās pieaugušo ikdienas mācības neatkarīgi no viņu vecuma un iegūtajiem obligāto izglītību apliecinošiem dokumentiem. Formālā izglītība, neformālā un ikdienas izglītība mūžizglītības politikā ir vienlīdz svarīgas un savstarpēji papildina cita citu, bagātinot mācīšanās kultūru, pieredzi un paplašinot izglītojošo vidi indivīda, kopienas un sabiedrības līmenī.
Mūžizglītība – izglītība visas dzīves garumā, kas paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim paaugstināt savu kvalifikāciju vai iegūt citu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām, ir ļoti nozīmīga. Mūžizglītība, apvienojot formālo izglītību ar neformālo mācīšanos, sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta un sociālajām pārmaiņām. Vēlme vai nepieciešamība iegūt un papildināt savas zināšanas un prasmes ietvertas sen zināmajā latviešu sakāmvārdā „mūžu dzīvo, mūžu mācies”.
Lai gan jau eksistē statistiska informācija par mūžizglītību, vēl ir būtiski robi, kas izgaismojas ar katru soli, ko veic attīstībā uz konkrētu politiku. Mūžizglītības jēdziens ir plašs un tā studēšana prasa skaidru to tēmu identifikāciju, kuras nepieciešams izpētīt vispirms. Mums arī jāatzīst, ka daži tās aspekti nav mērāmi. Statistiskā informācija jāpapildina ar kontekstuālo informāciju, lai dotu dziļumu izpratnei un saistītu informāciju par mācīšanās procesu un tās galarezultātiem ar vislabākajām politikām. Ir svarīgi panākt vienošanos par mūžizglītības prioritātēm un apspriest to ieviešanu saskaņā ar statistikas vajadzībām. Speciālā Komisija, kas vērtē mūžizglītību, spēlē nozīmīgu lomu šajā uzdevumā. Kad šis process ir iesākts, jāuzstāda izejas punkti, lai novērtētu progresu uz skaidri uzstādītiem mērķiem.
Mērķim jābūt apvienot dažādo ieinteresēto pušu, kas iesaistītas mūžizglītības ieviešanā, intereses un vajadzības tā, lai tas atļautu veidot atbilstošu attēlu un uzraudzību tam, kas nenoliedzami ir sarežģīta realitāte.
…
