Vadības socioloģija

Mana referāta temats ir vadības (menedžmenta) socioloģija. Tas ir viens no plašā jēdziena Socioloģija paveidiem. Vadības socioloģijas mērķis ir novērot, sabiedrībā valdošo netaisnību, censties izprast tās būtību un cēloņus arī piedāvāt receptes sabiedrības locekļu kopdzīves organizācijas un vadības pilnveidošanai. (Goša Z., 1996.g., 5.lpp) Tā cēlusies ap 15. gs., kad cilvēces gaišākie prāti, kurus sauca par utopistiem sāka apzināt to, ka sabiedrībā valda netaisnība, tie centās rast risinājumus šai netaisnībai. Vadības socioloģijas spilgtākie pārstāvji ir Tomass Morss (1478 – 1535), Tommaso Kampanella (1568 – 1639) , Andrī de Sen-Simons (1760 – 1825) , Roberts Ovens (1771 – 1858) , Ādams Smits (1723 – 1790) , Tomass Maltus (1766 – 1834) , Dāvids Rikardo (1772 – 1823), Kārlis Marks (1818 – 1883) Oģists Konts (1798 – 1857), Viļfrēdo Pareto (1848 – 1923) , Torsteins Veblēns (1857 – 1929), Emīls Durkheims (1858 – 1917), Maks Vēbers (1864 – 1920), Pitirims Sorokins (1889 – 1968) , Frederiks Haijeks (1899 – 1992), Talkats Parsons (1902 – 1979) , Roberts Mertons (1910) , Neils Smelsers (1930) . Dažu šo sociologu veikumi, uzskati un devums vadības socioloģijā tiks apskatīti sekojošajās referāta nodaļās. (Reis R.E., 2004.g., 49.lpp) Tālākajās referāta nodaļās tiks tuvāk iepazīta tieši vadības (menedžmenta) socioloģija. Tās pazīmes, īpatnības, likumsakarības, teorijas, priekšmets un metodes, attīstību Latvijā. Kā arī sniegts priekšstats par darba motivāciju un vadības stilu organizācijās.