Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:894534
 
Evaluation:
Published: 17.04.2019.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Vēl viena lieta ir 2000 gadu sākumā tika pieņemtā Datu uzglabāšanas direktīva, kuru uzlika interneta pakalpojumu sniedzējiem (Lattelecom, Bite u.tml.), šiem pakalpojumu sniedzējiem bija jāsaglabā visas mājas lapas un laiki un visu to, ko persona dara internetā un jāsaglabā to veselus 2 gadus un jāsniedz valsts iestādēm pēc to pieprasījuma. EST pateica, ka tas pārkāpj personu tiesības uz privāto dzīvi, jo nav skaidrs, kādēļ veseli 2 gadi šī informācija jāglabā. Tāpat nav skaidrs, kādēļ jebkurai valsts iestādei vajadzētu dot piekļuvi šai informācijai. Piemēram, ja mērķis cīnīties pret terorismu, tad bija jānorāda, ka sniegt informāciju Valsts policijai, ja tā veic attiecīgu noziegumu izmeklēšanu. Tādā rezultātā principā VID varētu vērsties Bitē un lūgt sniegt informāciju, kādas interneta mājas lapas persona ir apmeklējusi. Tas EST nepatika un šī direktīva zaudēja spēku no tās pieņemšanas dienas.

Pamattiesību piemērošana dalībvalstīs. Jebkurā brīdī, kad dalībvalstis piemēro ES tiesības un ka tās īsteno arī ES tiesību aktus, tās piemēro arī ES Pamattiesību Hartu. Tomēr šeit ir papildus atrunas, kuras ir jāzina tiem, kuri vēlas 11 eksāmenā, jo tas ir tikai, lai norādītu situācijas sarežģītību. To var nemācīties no galvas.
Tas, kas šobrīd izriet no EST prakses:
• Tajos brīžos, kad tiek īstenota rīcības brīvība, ko piešķir ES tiesības, piemēram, ES direktīva nosaka, ka valstij jāpiemēro par kaut ko sods, bet tad to sodu valsts pati izdomā. Tādā brīdī kaut arī netiek piemērots ES tiesību akts, bet tajā brīdī, kad tiek lemts par soda mēru, būtu jāņem vērā Harta.
• Arī gadījumos, ja dalībvalsts atsaucas uz ES tiesību izņēmumiem, piemēram, upeņu liķiera lietā, kurā paredzēts, ka var atteikt kaut kādu preču tirgošanu dalībvalstij, ja tas ir pretējs veselibas vai sabiedrības interesēm. Proti, ja dalībvalsts atsaucas uz šīm veselības vai sabiedrības interesēm, tad tam jābūt saskaņā ar Hartu.
• EST ģenerāladvokāti ir piedāvājuši risinājumu, ka varbūt atmetam visu un vienkārši visos gadījumos, kad ES ir kompetence piemērojam Hartu, bet šāds piedāvājums pagaidām nav guvis atbalstu.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register