5. NOBEIGUMS
Demokratizācijas procesi pasaulē un tos ietekmējošie faktori ir plaši pētīti. Lielu vērību pētnieki pievērsuši Hantingtona dēvētajam Trešajam demokratizācijas vilnim, kura laiakā sabruka PSRS un tika dibinātas jaunas valstis.
Par galvenajiem demokratizāciju ietekmējošajiem faktoriem tiek uzskatīti pilsoniskā, politiskā un ekonomiskā sabiedrība, birokrātijas aparāts, likumdošanas vara un elites loma.
Apskatot situāciju Latvijā un Baltkrievijā pēc PSRS sabrukšanas bija izteikti atšķirīga. Būtiskākā loma bija iedzīvotāju gatavībai un velmei atteikties no totalitārā režīma. Uz 1991.gadu Latvijā cilvēki bija pilnigi gatavi atjaunot demokrātiju un atdalīties no PSRS, par to liecināja jau darbojošās organizācijas, kuras veicināja tautas pašapziņas veidošanos, kā arī Trešās atmodas notikumi. Baltkrievijā tolaik cilvēkiem galvenais bija ekonomiskā stabilitāte, tādēļ viņi asi reaģēja uz mēģinājumiem mainīt ekonomisko režīmu.
Pētījumā laikā būtiskas problēmas sagādāja strīdīgā informācija, vai pat tās nepieejamība, par Baltkrieviju. Ņemot datus no valsts oficiālajām mājaslapām, visi demokrātijas rādītāji bija pozitīvi, bet apskatot ārvalstu medijus, informācija neliecina, ka Baltkrievijā valdītu godīga demokrātija. To ietekmē pastāvošā mediju cenzūra, kas neļauj medijiem ziņot par totalitāra režīma pazīmēm.
Mūsdienās situācija ir mainījusies, jo, tāpat kā Latvijā 1990tajos gados, baltkrievi arvien vairāk runā par brīvību un demokrātijas ieviešanu valstī. Valdošā elite ar Aleksandru Luašenko priekšgalā, visus demokrātu centienus veikli apspiež, neļaujot tiem izveidot ietekmīgas organizācijas. Šobrīd ievērojamākais neatkarības idejas paudējs ir Aleksandrs Milinkevičs, kurš uzsver, ka „tikai demokrātija var nodrošināt stabilitāti.”
Latvijas gadījumā svarīgākā loma demokratizācijā bija tautas gribai un faktam, ka jaunajā valdībā pie varas nebija Padomju režīma piekritēji.
Darbā izvirzītā hipotēze - galvenais demokrātiju attīstības atšķirību cēlonis ir pilsoniskās sabiedrības griba izveidot demokrātisku režīmu- apstiprinājās, lai gan Baltkrievijas gadījumā tik pat būtiska loma bija pilsoniskajai sabiedrībai, kā valdošajai elitei, kura nebija demokrātiski noskaņota. Tomēr ir atšķirības pilsoniskās sabiedrības motīvos demokrātijas veidošanā. Latvijas gadījumā tā bija tautas tiekšanās pēc brīvības no totalitāra režīma, bet Baltkrievija pilsoniskā griba atteikties no demokrātijas bija izteikti saistīta ar ekonomikas stabilitāti- tauta vēlējās saglabāt PSRS izstrādāto ekonomisko politiku, kas neatbilda demokrātijai. Tāpat pilsoniskā sabiedrība nebija gatava iesaistīties demokrātiskās kustībās, lai gāztu Padomju režīma piekritējus no valdošajiem amatiem.
Precīzākai darba izstrādei būtu nepieciešami sīkāki informācijas avotu pētījumi, kas attiecīgi prasītu plašāku darba apjomu.
…
