Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:889501
 
Author:
Evaluation:
Published: 06.05.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Sociālais kapitāls    4
3.  Sociālā kapitāla izmaiņas Latvijā un Igaunijā    6
4.  Secinājumi    8
5.  Izmantotā literatūra    9
Extract

4. Secinājumi
Analizējot iegūtos rezultātus ir novērojams, ka jautājumā par indivīda vispārējo apmierinātību ar dzīvi, Igaunijā ir vērojams mazāks pozitīvi noskaņoto respondentu skaita kritums, kā Latvijā 2009. gada pirmo pusi salīdzinot ar 2006. gada otro pusi. Latvijā šis kritums bija 11%, kamēr Igaunijā tikai 6%.
Jautājumos, kas balstījās uz uzticības novērtēšanu, Igaunijas pozitīvi sniegto atbilžu kritums ir krietni zemāks, kā Latvijas respondentu sniegtajās atbildēs. Jautājumā par uzticību valdībai, Igaunijas iedzīvotāju uzticības kritums bija tikai 15%, kamēr Latvijā tas bija 22%. Arī jautājumā par uzticību politiskajām partijām Igaunijas iedzīvotāju uzticība bija saglabājusies nemainīga, kamēr Latvijas iedzīvotāju uzticība bija kritusies par 4%.
Taču jautājumos par ekonomiskajiem faktoriem, Igaunijas iedzīvotāju atbildēs novērojams krietni vien lielāks pozitīvo atbilžu skaita kritums, salīdzinot ar Latviju. Valsts ekonomisko stāvokli par labu esam Latvijā atzina par 27% mazāk cilvēku, kamēr Igaunijā šis kritums sasniedz pat 61%. Latvijas iedzīvotāju atbildēs jautājumos par nodarbinātību pozitīvo atbilžu skaita kritums bija 25%, taču Igaunijā 52%.
Balstoties uz augstākminēto var novērot, ka kritums ir novērojams abās valstīs, taču uzticības jautājumos un vispārējā dzīves līmeņa noteikšanas jautājumos tas ir augstāks Latvijai, bet ekonomiskās situācijas noteikšanas jautājumos augstāks tas ir Igaunijai. Taču būtu jāņem vērā, ka neskatoties uz dažādo rādītāju krituma proporcijām, kopējie rādītāji Igaunijā saglabājas augstāki kā Latvijā. Līdz ar to, darba sākumā izvirzītā hipotēze: „Sociālā kapitāla kritums pēc krīzes Latvijā ir lielāks kā Igaunijā” ir apstiprinājusies.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register