Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:536619
 
Author:
Evaluation:
Published: 05.05.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 18 units
References: Used
Time period viewed: 2011 - 2015 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    2
1.  TEORĒTISKĀ DAĻA    6
1.1.  Dienas kārtības teorija    6
1.2.  Kas ir ziņa?    8
1.2.1.  Ziņu veidi    8
1.2.2.  Ziņu tematika    9
1.2.3.  Ziņu atlases kritēriji un veidošana    10
1.3.  Ziņu raidījumi televīzijā    12
1.3.1.  Ziņu raidījuma struktūru veidojošie faktori    13
1.3.2.  Sižeti    14
1.3.3.  Ziņu sižeta komponenti    14
2.  METODOLOĢIJA    16
2.1.  Kontentanalīze    16
2.2.  Kategorijas    17
2.3.  Izlase    18
  NOBEIGUMS    19
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS    21
Extract

NOBEIGUMS
Šodienas piesātinātais ziņu mediju piedāvājums – plaša ziņu avotu izvēle dažādās mediju platformās – ir mainījusi arī auditoriju uzvedību pret to, un arī pašu mediju konkurence ir pieaugusi vairākkārt, tostarp, tas ir atstājis nospiedumus uz sabiedriskās TV ziņu lietošanas paradumiem. Lielākoties auditorijas acīs sabiedriskās televīzijas ziņu tonis ir konservatīvs un oficiāls, tas konfliktē ar auditorijās valdošajiem noskaņojumiem un gaidām, taču tam tādam ir jābūt, jo ziņas nav tas pats, kas izklaidējošs sarunu šovs.
LNT priekšrocība ir tā, ka tas ir no valsts neatkarīgs uzņēmums, kas spēj sniegt skatītājam lielāku izklaidējošo saturu, savukārt sabiedriskā televīzija netiek pakļauta konkrētai personai, tā pieder valstij, tādejādi vēloties veicināt sabiedrības izglītošanu. Sabiedrībā dominē uzskats, ka LTV ir valsts televīzija, kura nodrošina komunikāciju starp varas pārstāvjiem un iedzīvotājiem, un novēršanās no LTV vienlaikus ir protests pret politiskās elites dienaskārtības dominēšanu ziņu saturā, taču tā nemaz nav, ja ņem vērā to, ka mūsdienu straujajā mediju informācijas „katlā” katrs var izvēlēties skatīties, lasīt, klausīties to, kas pašam patīk un interesē.
Darba mērķis bija noskaidrot ziņu raidījumu struktūras elementus, kā arī veidot teorētiskās zināšanas par ziņas jēdzienu, ziņu sižeta komponentiem, tematiku, žanriem un metodoloģiju, lai pētījumu par šo tēmu varētu veikt arī praktiski.
Ar teorētiskās bāzes palīdzību, spēju noskaidrot to, kas ietekmē mūsdienu straujo ritmu, un viens no apstākļiem ir dienaskārtība. Apskatīju Valtera Lipmana dienas kārtības teoriju, kura nosaka, ka „mediji ir logi, kuri atrodas ārpus cilvēka vadošās pieredzes, un, kuri nosaka mūsu kognitīvās kartes par šo pasauli.” Televīzija mūsdienās ir pierādījusi to, ka spēj regulēt, mainīt un veidot cilvēka priekšstatus par dažādiem procesiem, kas notiek apkārt. Galvenais, ko argumentē šī teorija ir tas, ka plašsaziņas līdzekļi neatspoguļo realitāti, viņi to filtrē un rada un tas, ka plašsaziņas līdzekļu uzmanības koncentrācija kādai konkrētai problēmai liek sabiedrībai saprast, ka tā ir svarīga, kas nenoliedzami nozīmē, ka iespējams, mēs paši nemaz neveidojam to dienas kārtību, kas mums ir.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1353998
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register