Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:174540
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.03.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Extract

Brīvība ir būtiska eksistences noteiksme. Tradicionāli ar jēdzienu brīvību saprot cilvēka iespēju domāt un rīkoties saksaņā ar saviem priekšstatiem un gribu neatkarīgi no apkārtējiem spaidiem. Spinoza uzskata: ‘’Es saucu par brīvu to, kas pastāv un rīkojas , vadoties gluži pēc savas dabas nepieciešāmības. (R.Šteiners. Brīvības filosofija. RaKa.)
Brīvība ir vienas no pamattiesībām, ko paredz Vispārējā cilvēktiesību deklerācija. Plašākā nozīmē ar to saprot tiesības brīvi un publiski jebkādā veidā paust viedokli vai ierosināt darbību, šo tiesību izmantošanas procesā tiekot aizsargātam no jebkādiem centieniem šī viedokļa paušanu nepieļaut. Vārda brīvība sevī iekļauj cenzūras aizliegumu. (Latvijā —Satversme 100. Pants).
Nav viegli izprast brīvības būtību, ja dzīves laikā nākas saskarties ar vairākām tās formām - indivīda, valsts, gribas,politisko, sociālo, vārda, izvēles brīvību. Lai nu kā, ir pavisam divas visaugstākā līmeņa brīvības - personas, t.i., cilvēka, indivīda, kā dzīvas būtnes brīvība, pirmkārt jau lemtspēja attiecībā uz sevi pašu un savu darbību; un tad vēl valsts brīvība kā veselas sabiedrības, vienotas domas un vienotu nākotnes mērķu brīvība.
Valsts brīvība būtībā ir daudzu jo daudzu personu brīviba, kas nosaka, cik lielā mērā mēs katrs varam sajust un apjaust savu personisko brīvību, kaut gan, lai arī kādi nebūtu apstākļi valsts līmenī, katram cilvēkam vienmēr piederēs zināma personas brīvības deva. Taču tā ir tikai deva nevis pilnasinīga un - kas galvenais - īsta brīvība. Tādēļ ir ļoti svarīgi panākt lai abas šīs brīvības patiesi pilnīgi eksistētu un savstarpēji mijiedarbotos. Ja starp tām nav mijiedarbības, tad viena no tām vai nu neeksistē, vai arī ir stingri ierobežota un apspiesta.
‘’Brīvība ir sociālo un politisko subjektu patstāvība, kas izpaužas to spējā saprast vēsturi, reālo dzīvi un paredzēt nākotni.Brīvās gribas garīgo pamatu veido saprašana.’’ (G.Tauriņš. Vēstures filosofija.) Brīvība izpaužas subjekta spējās un tiesībās rīkoties atbilstoši savām interesēm un mērķiem, balstoties uz savām tiesībām un garantijām. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1137320
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register