Depresivitātes pakāpes saistība ar apģērba krāsas izvēli

Tā kā pašreizējā sarežģītā ekonomiskā situācija daudziem iedzīvotājiem var pastiprināt stresu un izraisīt depresiju, tad kursa darbā tika pētīts, vai apģērba krāsas izvēli nosaka depresivitātes izteiktības pakāpe.
Aprakstot problēmu, kursa darba teorētiskā pētījuma daļa tiek balstīta uz šādiem autoriem: Ā. Beka, Elizabetes Ozolas, Juhana Kulberga, A. Utināna un citiem literatūras avotu autoriem.
Kursa darbā autors izvēloties problēmu, vēlas noskaidrot apģērbu krāsas nozīmi, cilvēku depresivitātes izteiktības pakāpi un to saistību.
Pētījuma jautājums: vai depresivitātei ir saistība ar krāsas izvēli.
Kursa darba mērķis ir noskaidrot, kāds ir cilvēku garīgais stāvoklis – vai ir vērojamas depresivitātes pazīmes un kāda ir saistība ar apģērba krāsas izvēli. Lai sasniegtu darba mērķi tika pielietotas šādas metodes: krāsu nozīmes, depresijas īpatnību, cēloņu, klasifikācijas izpēte un analīze, Latvijas iedzīvotāju anketēšana, Ārona Beka depresijas skala.
Depresija un tās definīcija

Grūtības raksturot depresiju rada tas, ka to nevar aprakstīt kā objektu (Hell, 1994). Simptomu uzskaite, matemātiskas pētniecības metodes ļauj statistiski aptvert atsevišķas depresīvo stāvokļu pazīmes, bet neparāda, kāda depresijas aina ir kopumā.
Depresijai, kā mentālai slimībai, ir arī sava „stigma”, kas saistīta ar sabiedrības kopējo negatīvo attieksmi pret šo stāvokli. Depresijas apraksti ir gan Bībelē, ēģiptiešu, romiešu un grieķu medicīniskajā literatūrā.…