Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:452597
 
Author:
Evaluation:
Published: 26.11.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 11 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
1.  Kurš izgudroja stresu?    3
2.  Stresa cēloņi    4
3.  Stresa reakcijas stadijas    5
4.  Stresa fiziskie simptomi    5
5.  Stress – kā anomālais dzives apstāklis    6
5.1.  Stresa izraisītāji jeb stresori    7
5.2.  Stresa reakcija    7
5.3.  Pārslodze    8
6.  Stresa psiholoģiska ietekme    9
7.  Stresa pārvarēšana    9
7.1.  Stresa mazināšanas iemaņas    9
7.2.  Ieteicamie fiziskie vingrinājumi    10
7.3.  Vingrinājumu uzsākšana    11
7.4.  Izstaipīšanās pause    12
7.5.  Sirds un asinsvadu sistēmas stiprināšana    13
Extract

Stress ir neatņemama un ikdienišķa katra cilveka dzīves sastāvdaļa. Stresam ir pakļauti visi, un no tā nav iespējams izvairīties. Vārds „stress” no angļu valodas nozīme spriegumu, spriedzi. Stress var būt gan patīkams, gan nepatīkams. Sadzīvē parasti ar šo vārdu saprot negatīvo stresu jeb distresu. Distress vienmēr ir nepatīkams, un tulkojumā no angļu valodas nozīmē bēdas, ciešanas, briesmas. Savukārt patīkamu stresu cilvēkam rada, ļoti liels satraukums, sakarā ar kādu patīkamu notikumu. Ir vairākas definīcijas stresam, bet klasiskākā definīcija ir: “Stress ir emocionāla reakcija uz nelabvēlīgiem, ekstremāliem apstākļiem (stresoriem), kas var būt kā laika trūkums, tā arī briesmas savai vai tuvinieku labklājībai un veselībai”. Stress ir organisma atbildes reakcija uz jebkura neparasta, spēcīga kairinātāja (stresora) iedarbību. Stress ir bioloģiska, psiholoģiska un sociāla parādība, līdz ar to stresu nav vienkārši izmērīt un definēt, tam ir dažādi skaidrojumi.
Stress ir organisma nespecifiska atbildes aizsargreakcija uz jebkuru tam izvirzītu prasību, kas palīdz tam pielāgoties un tikt pāri grūtībām, kuras radušās, vai savaldīt prieka emocijas. Tātad svarīgi kā cilvēks uztvert notikumus, nevis kādi tie ir.
Mērens stress organismam ir labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un nepieciešamības gadījumā palīdz koncentrēties darbībai. Bez tam cilvēks var iemācīties pareizi reaģēt uz radušos spriedzes situāciju. Nelabvēlīgs ir ilgstošs stress, jo tas nevis iedarbina organisma aizsargreakciju, bet kaitē cilveka veselībai.
Lai labāk saprastu stresa cēloņus, vispirms jāizanalīzē stresa mehānismu un tā pozitīvo ietekmi, tādā veidā var izprast, arī stresa regulācijas iespējas.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register