Par stresu mēs dzirdam runājot jau vairākus gadu desmitus. Bet tas nebūt nenozīmē, ka stresa parādību esam izgudrojuši mēs, 21. gadsimta cilvēki. Stress nav tikai mūsdienu slimība. Cilvēkiem tas bijis pazīstams, kamēr vien viņi apdzīvo Zemi, taču savu nosaukumu ieguvis tikai 20. gadsimtā. Cilvēki gadsimtiem ilgi ir jutuši stresa ietekmi nemaz nezinādami – kāpēc.
Pasaule mūsdienās ir kļuvusi daudz sarežģītāka, tāpēc mēs visi būsim vienisprātis, ka arī mūsu dzīvē ir vairāk stresa nekā agrāk. Austrāliešu ārste psihoterapeite Čārmena Sondersa savā grāmatā par stresu raksta: ”Prasme tikt galā ar stresu patiesībā nozīmē prasmi tikt galā ar savu dzīvi.”
Ja stress turpinās tikai īsu brīdi, to var viegli pārvarēt, taču, ja tas ieilgst, iedarbība var būt ārkārtīgi postoša. Ilgstošs stress rada cilvēka ķermeņa aizsardzības sistēmu pārslodzi - tam ir būtiska saikne pat ar tādām slimībām kā vēzis.
Taču cilvēka dzīvē stress ir ne tikai nepieciešams, tas var arī atstāt labvēlīgu ietekmi, ja vien stresu prot pareizi izmantot. Bez stresa, tāpat kā bez holesterīna, mēs nespējam dzīvot, bet pārlieku augsts stresa līmenis mums nāk par ļaunu.
Dažiem cilvēkiem nepieciešami dažādi stresa līmeņi. Tāpēc katram ir jāizzina sevi un jāsaprot, kāds stresa līmenis ir vajadzīgs, lai cilvēks justos komfortabli. Tas, kurš nespēj sevi izzināt, cietīs no stresa trūkuma vai būs pilnīgā pārslodzē.
Skolēnu sekmes skolā un tālākajā dzīvē ir atkarīgas ne tikai no viņa spējām, motivācijas, bet arī no tā, kā viņi spēj pārvarēt stresu. Daudzi jaunieši sūdzas, uztraucas par to, ka ir stress, domājot par pārbaudes darbiem.
Par savu zinātniski pētnieciskā darba tēmu autores ir izvēlējušās “Stress jauniešu vidū un tā pārvarēšana” tādēļ, ka, uzskata, ka stresa problēma jauniešiem mūsdienās ir ļoti aktuāla. Šajā darbā autores vēlas iedziļināties problēmas būtībā, lai izveidotu ieteikumus, kas palīdzētu pārvarēt stresu, jo autores ar šo jautājumu saskaras ik dienu skolā.…
