Dzīves spēle

Kopš brīža, kad cilvēks piedzims viņš sāk spēlēt spēles, viena no dzīves svarīgākajām un ilgākajām spēlēm , ko cilvēks spēlē ir pati dzīve. Dzīvi mēs varam uztvert kā teātra izrādi , kurā mums piešķirtas daudzas lomas, ko izspēlēt mēs visi esam bērni saviem vecākiem , brāļi vai māsas , mazbērni, skolnieki , studenti, padotie vai darba devēji, sievas vai vīri šo sarakstu var turpināt vēl ilgi , jo dzīves laikā mēs iejūtamies daudzās un dažādās lomās. Dzīve ir spēle citiem aizraujoša un interesanta spēle, kurā var izjust uzvaras garšu un azartu , citiem apnicīga un vienmuļa spēle , kurā grib mainīt spēles noteikumus un partnerus ar, ko kopā spēlējam šo spēli. Dažiem tas izdodas, bet dažiem nē. Citi pat pamanās spēlēties ar šo spēli, spēlēties ar savu dzīvi un citu cilvēku dzīvēm. Spēlējot šo spēli mēs bieži vien aizraujamies un nemaz nemanām kā spēlējamies ar citiem cilvēkiem, daži no mums neizspēlē tikai savas lomas, bet raksta scenāriju arī citu lomām. Izspēlēsim paši savas spēles, lai kādas tās arī nebūtu tās būs mūsu un nebūsim pieļāvuši to , ka kāds spēlējas ar mums. Pats svarīgākais šajā lielajā spēlē ko saucam par dzīvi ir spēlēt šo spēli pašiem , neļaujot mūs vadīt kādam citam, ne vienmēr tas ir iespējams , bet jācenšas, lai šās spēles noteicēji esam mēs paši un varam izlemt uz kuru pusi doties, kad esam nonākuši krustcelēs.