Sešpadsmit gadu vecumā Ibsens tika iesvētīts.Un 1843.gada 27.decembrī viņš atstāja Šēnu un ar kuģi devās gar piekrasti lejup uz Grimstadi,kur viņam bija aizrunāta aptiekāra mācekļa vieta.Grimstadē viņš nodzīvoja nākamos sešus gadus.
Bet laiks starp septīto un sešpadsmito mūža gadu bija atstājis neredzamas,taču ļoti dziļas pēdas.Pēc pāris gadiem viņš vēlreiz uz pāris nedēļām atgriezās Šēnā,bet pēctam saiknes ar ģimeni faktiski pārtrauca.Vēstules viņš rakstīja tikai māsai Hedvigai.Un vienu reizi,pēc ilgiem,vairāk nekā divdesmit gadiem,arī tēvam.
Grimstades aptieka bija samērā primitīvs ierīkojums,kur lielākā daļa zāļu tika jaukta,gatavota, iepildīta pudelēs turpat uz vietas,līdzās dzīvojamām istabām.Neviens no Henrika darba devējiem pats nebija īpaši aktīvs šajā ziņā,lielākoties atzstājot visu darāmo mācekļiem.Tā pagāja daudzas stundas.
No visa cita,kas ar Henriku notika šajā Norvēģijas dienvidu ostas pilsētiņā,atzīmējams divas lietas.Ibsens uzrakstīja savu pirmo lugu.Un viņš kļuva par tēvu.
Ibsena laikā aptieka atradās divās dažādās ēkās.Vēlākais īpašnieks to pārcēla uz namu,kurā tagad atrodas rakstnieka muzejs un kurā var aplūkot gan tirgotāju tavas telpu,gan istabu,kurā uzturējās Henriks un kuras sienas bija noklātas ar viņa zīmējumiem.Bet pirmajos gados aptieka atradās citā namā,kur tirdzniecība un dienas dzīve norisa apakšstavā,bet trīs caurstaigājamas guļamistabas atradās otrajā stāvā.Dziļākajā istabā gulēja aptiekas īpašnieks ar vecākiem,vidējā-Ibsens kopā ar jaunākajiem bērniem,bet trešajā,kas bija vistuvāk kāpnēm,divas kalpones.Durvis starp istabām karstuma dēļ bieži atvērtas.Ja kādam naktī pēķšņi vajadzēja zāles,Henrikam bija jāceļas un cauri meiteņu guļamistabai jādodas apkalpot vēlīnais pircējs.
Liktenīgs viņam izrādījās sakars ar vecāko no divām kalponēm-Elsi Sofiju Brikedālenu.
Else Sofija gandrīz bija desmit gadus vecāka par Henriku.Savādā kārtā viņas ģimeni bija apmeklējusi līdzīga lejupslīde kā Ibsenus.Elses vectēvs Kristians Lofthuss 18.gadsimtā bija viens no norvēģu zemnieku sacelšanās vadoņiem pret dāņu kundzību.Par sodu viņa māja tika nodedzināta,īpašums izputināts,viņš pats ieslēgts ķēdēs Akešhūsas cietokšņa pagrabā Kristiānijā,kur pēc desmit gadiem mokās nomira.Viņa likteni Ibsens attēloja dažus gadus vēlāk sacerētā poēmā.
…
