Dzīvesstāsts literatūrā

Andrejs domāja tikai par vienu, lai viņa mīļotā sieviete un dēls, kuru vēl ne reizi nebija redzējis, būtu dzīvi un drošībā. Šajā romānā nāves briesmas satuvināja cilvēkus, kuru ģimeņu naids jau bija paaudžu pāaudzēs. Nāves briesmas, bieži spēj palīdzēt cilvēkam saprast, kas viņa dzīvē ir svarīgs.
Katrs cilvēks par to kaut reizi ir iedomājies. Un visi zina, to ka kāda diena būs pēdējā diena. Katram ir citādāka uztvere uz nāvi. Ir noderīgi zināt kas notiek pēc nāves, īpaši tad, ja nāve ir tik tuvu, cik šiem grāmatu varoņiem.

Secinājumi
Dzīvessstāsta galvenās daļas skar visus no mums. Lai kādu dzīves ceļu cilvēks ir izvēlējies iet, tas saskaras ar visām, manis minētajām deviņām dzīves svarīgākajām sastāvdaļām. Varam mācīties no literatūras varoņu kļūdām un nepieļaut tās savā dzīvesstāstā. Piekrītu Valda Strūga teiktajam A.Bela romānā „Būris”: „Galvenais ir palikt uzticīgam pašam sev. Domāt ar paša prātu, redzēt ar paša acīm. Nenožēlot notikušo, bet mācīties no tā. Klausīt prātam. Darāmajam darbam atdoties ar visu savu būtību. Pārāk nesapņot par nākotni, bet neiestigt pagātnē. Dzīvot pilnasinīgu dzīvi.” Manuprāt, tā ir jādomā katram no mums. Dzīves ceļš ir līkloču pilns. Svarīgi dzīvot dzīvi tā, lai dzīvesstāsts būtu interesants.

…