Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:168647
 
Evaluation:
Published: 14.06.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Vilfredo Pareto (1848 – 1923)
Dzimis Parīzē. Ģimene no Itālijas, tika izsūtīti no Krievijas. Māte francūziete, tāvs izsūtīts par republikāniskiem uzskatiem.. Uzskata sevi par itālietu – pārzināja franču un itāļu val.
Turīnā beidza tehnisko universitāti.
1869. disertācija „Lielo ģimeņu līdzsvara pamatprincipi”.
1874 – 1892. dzīvo Florencē. Apceļo Eiropu, īpaši Angliju. Līdz gs. mijai uzskata par liberāli, demokrātu, uzstājās pret valsts iejaukšanos ekonomikā. Un te kritizē Itālijas varu.
1889. apprecas ar Aleksandru Bokuņinu.
90.gados Itālijas valdība lika šķēršļus viņam lekciju lasīšanai. Viņš lasa kursus ekonomikā.
1892. kļūst par Lazarnas univers. Politiskās katedras vadītāju.
1894. tiek notiesāts Dreifuss – ebrejs, kas izvērsa antisemītisku kampaņu, runa par individuālām tiesībām un brīvībām.
20.gados Pareto uzskatos iestājas lūzums. Viņš uzskata, ka liberālisma laikmets aizgājis. Lai sabiedrība vadītu, vajadzīgs spēks. Pats ir antidemokrāts.
Ar 1901. apmetas Ženēvā, mantotajā villā un brauc uz Parīzi lasīt lekcijas. Sieva pamet.
1902. sāk dzīvot kopā ar citu, un viņai velta „Vispārējās socioloģijas traktātu”( 1916)
1907. viņam konstatē sirdskaiti – viņš palēnām atsakās no saviem amatiem.
1912. lasa tikai saīsinātu soc. Kursu ( pēdējo reizi lasa 1916)
1920. izdots politiska rakstura krājums „Notikumi un teorijas”.
1921. „Demokrātijas transformācija”
1923. tiek nozīmēts par Itālijas senatoru.
Vismaz pāris publikācijās izsaka pozitīvu noskaņu pret fašismu. Augustā nomirs.
Daži pētnieki viņu uzskata par fašisma un nacisma vēstnesi, kas propagandē gardarbību. Fašisti un nacisti atsaucās uz Pareto idejām pielietot vardarbību.

Socioloģiskā teorija.
Tas ir jautājums par loģisko un neloģisko rīcību – socioloģisko rīcības koncepciju.
Lai saprastu sociālo rīcību, tā jāskata attiecību sistēmā – līdzekļu un mērķu attiecību sistēma. Zināms mērķis – tiek piemeklēti līdzekļi. No vienas puses šīs attiecības tiek skatītas prātā, un realitātē realizē, sasniedzot mērķi. Un te var runāt par secības veidu. Svarīgi, ka mērķi un līdzekļi sakrīt.
Loģiska rīcība – tā, kuru pamato prāts. Bet cilvēka rīcība ir atkarīga no cilvēku emocijām.
Neloģiska rīcība – starp līdzekļiem un mērķiem nav sasaistes ne subjektīvā, ne objektīvā realitātē.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −12,48 €
Work pack Nr. 1230382
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register