Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
11,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:889601
 
Author:
Evaluation:
Published: 06.06.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 12 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Saīsinājumi    2
  Ievads    3
  Literatūras un avotu apskats    7
1.  Futbola kopējā situācija Eiropā un Latvijā    9
1.1.  Futbola pirmsākumu apskats    9
1.2.  Futbola un sporta kopēja situācija Eiropā    11
1.3.  Sporta un futbola kopējā situācija Latvijā    18
2.  Futbola organizācijas izveide un nozīmīgākās norises Latvijas futbolā divdesmitajos gados    24
2.1.  Latvijas futbola organizācija    24
2.2.  Latvijas meistarsacīkšu organizācija un norise    28
2.3.  Futbola līmenis 1927. gadā    32
2.4.  Latvijas klubu ieiešana starptautiskā līmenī    34
2.5.  Latvijas izlases organizācija un rezultāti 1920.-1930. gadā    36
2.6.  Latvijas izlases rezultātu tabula    42
3.  Latvijas sporta biedrības un to darbības izpausmes futbolā    43
3.1.  Latvijas sporta biedrību saraksts 1920.-1930. gads    43
3.2.  Sporta biedrību darbības apraksts    45
3.3.  Ievērojamas personības Latvijas futbolā    53
  Secinājumi    61
  Izmantotā literatūra un avoti    65
  Pielikums(tai skaitā attēlu, shēmu un to meklēšanā    67
  izmantoto avotu saraksts)    69
Extract

Secinājumi
Futbola pirmsākumi tomēr nav meklējami Anglijā, kā tas bieži tiek uzskatīts, jo jau pirms vairāk kā 2000 gadiem eksistējušas spēles, kurās spēlētāji ar kājām vai rokām virzījuši bumbu caur „vārtiem” .Tādas kultūras bijušas ķīniešu, japāņu, romiešu, acteku u.c. viduslaikos tika spēlēts diezgan līdzīgs variants mūsdienu futbolam jau ar divām komandām
Divdesmito gadu Eiropā futbola organizācija šai laikposmā sasniedz atzīstamu līmeni, lai gan lielākoties finansiāli tā armijas pārziņā, tomēr kopējā attieksme pret sportu un futbolu kļūst arvien pozitīvāka, valstisku līmeni šis sporta veids iegūst tā ''dzimtenē" Anglijā, kur neiedomājama interese ne vien par tās līgas notikumiem, ko raksturo kvantitatīvi rādītāji, bet arī par izlases spēlēm.
Eiropas futbola līmeni raksturo Centrāleiropas futbola kauss, kur sacentās spēcīgākās Eiropas futbolkomandas no Ungārijas, Austrijas, tāpat augstu spēles prasmi rādīja izlases, no tām spēcīgākās bija Anglija, Austrija, Šveice, Spānija, Itālija, kas savas spējas demonstrēja Olimpisko spēļu futbolturnīrā, kā arī Pasaules kausā, kas pirmo reizi norisa 1930. gadā, bet tur dominēja ātrākais, tehniskākais Dienvidamerikas futbols, tomēr pasaulē futbols vēl lielas attīstības priekšā, jāņem vērā, ka spēcīgo Eiropas komandu iztrūkums šai turnīrā, līdz ar to tiesnešu zemāka kompetence bija liels mīnuss spēles organizēšanā un norisē.
Latvijā 20tajos gados vēl veidojās izpratne par sporta nozīmi, jāuzteic armijas un YMCa struktūru darbība- redzams progress, ko raksturo ieinteresētība tā procesos, presē arvien detalizētāki apraksti un rūpes, arī propagandas raksti, kas uzsver labās sporta īpatnības, prese sapratusi sportistu nozīmi Latvijas tēla veidošanā.
Jāmin gan negatīvas iezīmes, kas kavēja labo ieceru īstenošanu, starp tām jāmin tiesnešu mazizglītotība futbola spēles vadīšanā, arī sporta žurnālistikas nekompetence futbola spēļu sīkākā analīzē un aprakstīšanā. Nozīmīgs arī sporta disciplīnas jautājums. Visbūtiskākā problēma gan valsts inerce futbola atbalstīšana, uzveļot lielāko smagumu uz individuālu organizētāju pleciem, tādēļ radot finansiālas problēmas.
Latvijā nozīmīgas organizācijas, kas nodarbojās ar futbola dzīves organizēšanu, bija LFS un LSOA. To darbības saskaņotību veicināja mazais sporta funkcionāru skaits- nebija birokrātiska rakstura problēmu.
Jautājumu loks, ar kuriem ikdienā LFS un dažādām tā apakšorganizācijām bija jāstrādā, bija samērā plašs. Savienībai bija jāseko līdzi svarīgākajām starptautiskā futbola tendencēm, FIFA lēmumiem(īpaši pēc tam, kad LFS tika 1922. g uzņemta šajā organizācijā),izmaiņām noteikumos, kā arī jārūpējas, lai šī izmainās taptu zināmas klubiem. Parasti savienība rūpējās par to, lai FIFA svarīgākie lēmumi vai izmaiņas noteikumos tiktu publicētas presē, kā arī- lai par tām uzzinātu savienības biedri.
LFS pārziņa bija vēl daudz citu praktisku jautājumu: tiesnešu organizācija- kvalifikācijas celšana, dažādu konfliktu risināšana klubu un spēlētāju starpā, budžeta veidošana, finanšu piešķiršana. Pats nozīmīgākais jautājums bija ātra meistarsacīkšu sistēmas izveide, lai labākie klubi, kas nesen bija izveidoti, varētu pārbaudīt un salīdzināt spēles prasmes.
Kopš izveidošanās brīža LFS viennozīmīgi turpmāk bija galvenā loma futbola dzīves organizēšanā valstī.
Bija dažādi turnīri, kas norisinājās 20to gadu Latvijā, tie katrs bija ar savu zīmīgumu, galvenie notikumi bija valsts meistarsacīkstes, Rīgas meistarsacīkstes un vēlāk arī Latvijas kausa izcīņa. Pazīstamākie spēlētāji-Č.Stančiks, A.Svistuņenko, V.Plade, A.Pavlovs, A.Šeibelis, A.Tauriņš, J. Lidmanis, Ē. Raisters, R. Slavišens
Nozīmīgākās komandas RFK, LSB, "Amatieris'', ''Makkabi'', ''Ķeizarmežs'', ''Unions'', ''Olimpija''.

Raksturīgs laikposms Latvijas meistarsacīkšu līmeņa raksturošanai bija 1927. gads, kad notika nozīmīgi pārkārtojumi meistarsacīkšu norises uzlabojumos- tika mainīts meistarsacīkšu formāts.
Pirmā Latvijas komanda, kas aizvadīja draudzības spēli ar kādas citas valsts klubu, bija YMCA, kas 1921. gada 31. augustā Tallinā aizvadīja spēli ar vietējo „Sport”, rezultāts 3:3. Augot Latvijas klubu spēkam, pieauga to ārzemju klubu skaits, kuri brauca pie mums un kurus „apciemoja” mūsu futbolisti, palielinoties arī ģeogrāfiskajam areālam, tā 1922. gadā YMCA komanda spēlēja Helsinkos ar vietējo „Jalkalli’’ komandu, kas bija viena no pirmajām spēlēm ar ārvalstu vienībām to laukumos. Sākotnēji spēles aizvadīja tikai YMCA vienība.
1924., 1925. gadā jau spēlēja dažādas Latvijas vienības, tika aizvadītas sacīkstes ar Dancigas futbolkomandu, „Mazovia” no Čehijas, Kēnigsbergas VSB, čehu DSK, austriešu „Hakoah” un „Simmering” u. c. Aizvien biežāk tika spēlēts ne vien ar igauņu, bet arī lietuviešu klubiem(Kauņas LFLS, „Makkabi”, Mēmeles „Spielvereinigung”). Arvien aktīvāk veidojās sakari ar Viduseiropas labākajām futbola vienībām, interesanta ir Latvijas vietējo minoritāšu nozīme, kas sekmēja šādus kontaktus.
Par Latvijas izlasi var runāt tikai no 1922. gada, jo līdz tam Latviju pārstāvēja klubi, rādot, ka Latvija vēlas ieiet starptautiskajā futbola apritē. Nozīmīgs notikums bija Latvijas futbola savienības uzņemšana Starptautiskajā Futbola federācijā 1922. gada 29. jūnijā. Tas arī radīja priekšnoteikumus Latvijas izlases izveidei.
Pirmā spēle Latvijas izlasei notika ar Igaunijas valstsvienību 1922. gadā, pēdējā šai laikposmā ar Polijas komandu 1930. gada oktobrī.
Nozīmīgākais turnīrs Latvijai 1920.-1925. gadā bija Olimpiskās spēles, kur mūsu izlase zaudēja Francijai. pārsvarā gan spēles tika aizvadītas ar Igaunijas un Lietuvas izlasēm, tomēr arvien biežāk Rīgā-Latvijas futbola centrā- viesojās Somijas, Zviedrijas, pat Vācijas un Turcijas komandas, kas rādīja, ka pamazām Latvijas futbols ieinteresē arī labākās Eiropas vienības.
Šai laikposmā par Latvijas izlases treneriem strādājuši arī ārvalstu speciālisti, jāmin austriešu speciālists K. Kurcs.
1925.-1930. gadā jau tika aizvadīts vairāk spēļu, cēlās kvalitātes līmenis, nozīmīgākais bija Baltijas kausa turnīrs, kur mūsējie sacentās ar Lietuvu un Igauniju.
Šis turnīrs bija visai spraigs, bet arī skandalozs nekonsekventā nolikuma un tiesnešu dīvainās darbības dēļ, taču kopumā jūtami pilnveidoja Latvijas izlases spēles prasmes.
Divdesmitajos gados Latvijā veiksmīgi darbojās dažādas biedrības, pārsvarā gan ar spēcīgām futbolkomandām izcēlās biedrības no Rīgas un Liepājas. ''Olimpija''(Liepāja) izcēlās ar spēles degsmi, prasmīgu kluba organizāciju, ārvalstu treneru pieaicināšanu, RFK klubam bija spēcīgas tradīcijas, jo tā spēlētāji bija saspēlējušies jau no JKS kluba laikiem, arī spēlētāju disciplīna.
20to gadu sākumā veiksmīgi darbojās biedrība ''Kaiserwald'', kas bija tipiska vācbaltu organizācijā, tomēr tai bija labi veidota sistēma un spēcīgas tradīcijas. Kā biedrības izveides motivācija jāmin „Ķeizarmeža” radītāju vēlme sekot vācu sporta paraugam, mēģinot radīt ideālu biedrību cilvēka garīgajai un fiziskajai pasaulei.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register