Domāju, ka golfs nav pārāk pazīstams sporta veids Latvijā. Tas šeit ir ienācis nesen.
Mana projekta mērķis – apkopojums par golfa spēli dažādās valstīs. Mans projekts noderēs skolēniem, kuri vēlas spēlēt golfu.
Uzdevumi:
– izzināt literatūrā un internetā par golfa spēli
apkopot materiālus par golfa spēli
izveidot apkopojumu
Mūsdienās ir ļoti daudz atkarību: narkotikas, alkohols, smēķēšana, datorspēles, azartspēles, TV, tāpēc iesaku nodarboties ar sportu – golfu.
Golfa spēle ir sports, tā ir jāpopularizē jauniešu vidū, lai mazinātu atkarības iespējas.
1.Golfa spēles vēsture
1.1.Pasaulē
Golfs ir radies 15. gadsimta vidū Skotijas dienvidu piekrastē, Sentendrjūsas pilsētas tuvumā. Arī Holandē un Beļģijā un pat Senajā Romā jau agrāk spēlēja golfam līdzīgu spēli, taču tās būtiski atšķīrās, jo, piemēram, bedrīšu vietas nebija noteiktas.
Sākumā golfa nūjas bija vienkārši aitu ganu nūjas un spēlēts tika ar apaļiem pludmales oļiem (pēc citas versijas – aitu spirām). Uzvarēja tas, kurš ar mazāk sitieniem spēja iedzīt improvizēto bumbiņu truša alā (lasi – bedrītē).
Pasaulē vecākais golfa laukums Sentendrjūsas Old Course atrodas starp kāpām – tieši tur, kur agrāk tika spēlēts golfs. Mūsdienu golferim spēlēt Sentendrjūsā nozīmē to pašu, ko musulmanim – ceļojums uz Meku. Tomēr tas nav pirmais zināmais golfa laukums – šīs gods pieder Leithai pie Glāzgovas, kur atrodas ne tikai pirmais laukums, bet arī pirmais zināmais golfa klubs. “Golfa džentlmeņi no Leithas” bija pirmie golfa kluba biedri un tieši viņi 1744. gadā uzrakstīja pirmos golfa pamatnoteikumus. Vēl joprojām šie Leithā radītie noteikumi kalpo par pamatu mūsdienu golfa noteikumu grāmatai. No tā laika golfu arī sauc par Džentlmeņu spēli.
Taču pateicoties brīnišķīgajam 18 bedrīšu laukumam, golfa noteikumu attīstībai, kā arī karaliskās ģimenes ieinteresētībai, 1834. gadā Sentendrjūsas golfa klubs ieguva nosaukumu “Karaliskais un Antīkais Sentedrjūsas Golfa klubs”. Vēl šodien šis klubs ir golfa oficiālais sēdeklis un svarīgu lēmumu pieņemšanas vieta.
Iesākumā golfa nūjas izgatavoja ar rokām no sevišķi cieta koka, bet bumbiņas no ādas ar vilnas pildījumu. Inventārs bija dārgs, bumbiņas bieži plīsa un golfu spēlēt varēja atļauties tikai ļoti turīgi cilvēki.…
