Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:448322
 
Author:
Evaluation:
Published: 24.06.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Not used
Extract

Pēc 700 „tumšajiem gadsimtiem” (aptuveni 1500., 1400. – 700. gadam pirms mūsu ēras) jeb doriešu laikmeta un Mikēnu civilizācijas bojāejas, 8. -. 6. gadsimtā pirms Kristus Grieķijā radās pirmās pilsētvalstis jeb polisas (pilsēta un tai pakļautās zemes jeb aizsargāta apdzīvota vieta jeb pilskalns): Sparta, Atēnas, Korinta, Argosa, Megaras un Tēbas. Pilsētvalstu izveidei bija vairāki iemesli, tostarp galvenais - lai aizsargātos no doriešu uzbrukumiem, kā arī, grieķi, būdami vienkopus, juta drošību un spēku. Tāpat blīvāk apdzīvotās un nocietinātās vietas pievilināja nomaļus dzīvojošos, kuri devās tuvāk tām, jo vienatnē dzīvot arī nebija droši. Tādējādi ap pilsētām veidojās lauku apgabali jeb horas. Protams, lielu lomu spēlēja arī jūras tuvums, kas veicināja tirdzniecību un līdz ar to kontaktu dibināšanu ar dažādām zemēm, tostarp galvenokārt ar Tuvajiem Austrumiem. Arī paši grieķi ar laiku kļuva par kolonizatoriem, turklāt vislielākajiem visā Vidusjūras baseina reģionā. Viens no būtiskākajiem cēloņiem ir arī tas, ka pilnībā mainījās valdnieka varas saturs (Juris Bojārs, „Politiskās stratēģijas māksla un demokrātija”), proti, tā vairs nebija patvaldnieka vara kā Mikēnu civilizācijā: „...Ar Mikēnu kultūras bojāeju uz visiem laikiem pazuda noteikts valdnieka varas tips, vesela sabiedriskās dzīves forma, kas koncentrējās ap valdnieka pili. Dievišķā valdnieka veidols uz visiem laikiem pazuda no grieķu apziņas...” „...Tam par iemeslu bija ne tikai ekonomiskās un politiskās izmaiņas, bet arī pārmaiņas domāšanas veidā, kad izzuda Mikēnu tipa valdnieks, kura augstākā vara kontrolēja visu sabiedrisko dzīvi, un sabiedrisko jautājumu risināšana pārvietojās uz pilsētas centrālo laukumu. Pieauga mutiskā vārda nozīme, kad virsroka sabiedrībā tika iegūta dialoga vai brīvu diskusiju laikā, kuras kļuva par galveno politisko ieroci...”

Kā raksta profesors Harijs Tumans („Ieskats antīkās demokrātijas veidošanās vēsturē”), tad viens no demokrātiskas valsts izveides fundamentiem bija arī kopienas modelis, jo tieši tajā galvenais uzsvars tika likts uz radinieku vienlīdzību savā starpā.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1307317
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register