Darba kompozīcijas analīze
Edvarda Munka glezna - Madonna (1894—1895) pieder pie glezniecības mākslas veida, tiek gleznots ar eļļas krāsām uz audekla. Darbs izpildīts ekspresionisma stilā – drūmas, manuprāt, nomācošas krāsas, galvenais tēls ir sieviete, kas ir izcelta ar dzeltenīgi baltu atblāzmas krāsu, ir panākts kontrasts starp sievietes ķermeni un aizmugurējo fonu. Centrāla kompozīcija, dažāda virziena līnijas, vertikāls iekomponējums gleznā. Dzīva telpa – reāla, iespējams, gleznotājam bijusi modele, ko viņš zīmējis, tātad – portrets. Ļoti spēcīgi izcelts sievietes ķermenis, ēnas zilos, melnos, rozīgos un dzeltenos toņos, sejā tiek attēlots ikviens vaibsts, izcelts skaistums un vienkāršība. Mākslinieka triepieni ir tādi izpludināti, mīksti, tikai tumšākie laukumi tiek akcentēti ar melnām svītrām – otas satrauktiem un ātriem triepieniem... Sieviete ir attēlota siltos un maigos toņos, atšķirībā no fona, kas ir vairāk vēsos tumšos un nemierīgos toņu sakopojumos. Faktūra ir vienmērīga visā gleznā, nekas nav uzirdināts, veidojot reljefu, viss tiek panākts ar otas triepieniem.
Skatoties šajā gleznā, es atpazīstu ekspresionisma iezīmes – emocijas, spilgtums, nemierīgums, satraukums un arī kvēlojoša mīlestība pret šo sievieti, ko Munks nosaucis par Madonnu. Sajūta skatoties gleznā ir kā skatoties caur miglas plīvuru...fonā neizprotamas emocijas, centrā brīnišķa būtne, kas apžilbina acis ar savu skaisto, eleganto izskatu... dažās vietās pavīd spilgtie – oranži sarkanie toņi, kas varētu simbolizēt karstumu, mīlestību, degsmi un apbrīnojamu sapratni...
Secinājumi
1. Ekspresionisma mākslai raksturīga realitātes izkropļošana ar nolūku radīt emocionālu efektu un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas.
2. Visspilgtāk ekspresionisms izpaudās vācu mākslā, taču ekspresionistu darbi tapa arī ārpus Eiropas - Krievijā un ASV.
3. Ekspresionisms atsakās no īstenības atdarināšanas un stingri vēršas pret dabas kopēšanu; galvenais tā mērķis ir mainīt pasauli.
…
