Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
5,99
You save:
1,02 (17%)
Discounted price*:
4,97
Purchase
Add to Wish List
ID number:986679
Author:
Evaluation:
Published: 15.06.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Sākot ar 9. gadsimta otro pusi mākslas dzīvē iestājās pagrimums. 9. gadsimta beigas un 10. gadsimta sākums ir visdrūmākais periods Rietumu viduslaiku mākslas vēsturē. Tikai mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pašās beigās Rietumeiropā atkal sākās normālāka dzīve. Lielākajā daļā zemju galīgi izveidojās feodālās attiecības, sākās ekonomiska rosība, bet līdz ar to arī jauna kultūras augšupeja. Ap 1000. gadu mākslas uzplaukums Rietumeiropā bija vērojams lielākā vai mazākā mērā visur. Sākās tās jauna fāze. Mākslas literatūrā šī fāze, kas atbilst feodālisma visaugstākās attīstības posmam, nosaukta par romānikas perioda mākslu.
11. gs. tiek apzīmētas par romānikas mākslas agrīno, bet 12. gs. par tās brieduma posmu. Hronoloģiskie ietvari atsevišķām zemēm un apgabaliem tomēr nesaskan pilnīgi. Itālijā un Vācijā šis stils bija valdošai vēl krietnu laiku 13. gadsimtā; Francijas ziemeļrietumos turpretim 12. gadsimta otrajā pusē romānikas periodam jau sekoja gotikas periods. 11. un 12. gadsimts Rietumeiropā bija tas laiks, kad laicīgo un garīgo feodāļu vara kļuva visspēcīgākā un kad valdošajā pasaules uzskatā visur galvenais bija baznīcas un reliģijas princips. 11.-12. gadsimta sabiedrībā baznīcai bija ārkārtīgi izcils stāvoklis. Milzīgās bagātības pavēra tai tik plašas iespējas, ka mākslas pieminekļu radīšanā ar to varēja sacensties vienīgi paši stiprākie laicīgās mākslas pārstāvji. Galvenie pasūtītāji bija klosteri. Klosteru nozīme bija tik liela, ka romānikas posma mākslu, vismaz Francijā, Anglijā, Spānijā un Vācijā, var saukt galvenokārt par klosteru mākslu.
Galvenais mākslas veids romānikas posmā bija arhitektūra. Tās būvformas, it īpaši milzīgi daudzās plaknes, veicināja monumentālās glezniecības attīstību.
Tā kā feodālajā sabiedrībā baznīcai bija izcila loma un tā turēja savās rokās milzīgas bagātības, tad romānikas arhitektūra galvenokārt ir baznīcu arhitektūra. Baznīcu arhitektūras paņēmieni un formas ietekmēja arī laicīgo celtniecību.
Šā laika posma arhitektūras galvenais uzdevums bija radīt mūra celtni – parasti tā bija klostera baznīca. Galvenais ēkas tips bija bazilika. Taču salīdzinājumā ar agrākajiem posmiem šā laika bazilika plānojuma un kompozīcijas ziņā kļuva ievērojami komplicētāka. Viens no jauninājumiem bija otrs transepts un dievnama stipri palielināta austrumu daļa, kas bija paredzēta garīdzniecības vajadzībām. Apkārt apsīdai parasti tika ierīkota apeja, tā saucamais deambulatorijs, kas bija it kā sānu jomu turpinājums, pa kuru dievlūdzēji varēja apiet apkārt galvenajam altārim.
Šā laika posma arhitektūras galvenais uzdevums bija radīt mūra celtni – parasti tā bija klostera baznīca. Galvenais ēkas tips bija bazilika. Taču salīdzinājumā ar agrākajiem posmiem šā laika bazilika plānojuma un kompozīcijas ziņā kļuva ievērojami komplicētāka. Viens no jauninājumiem bija otrs transepts un dievnama stipri palielināta austrumu daļa, kas bija paredzēta garīdzniecības vajadzībām. Apkārt apsīdai parasti tika ierīkota apeja, tā saucamais deambulatorijs, kas bija it kā sānu jomu turpinājums, pa kuru dievlūdzēji varēja apiet apkārt galvenajam altārim. Daudzreiz šo deambulatoriju apņēma nelielu apsīdu – kapelu (apsidiolu) vainags. Nereti tādas pašas apsīdas bija piebūvētas arī transeptu austrumu pusē. Ļoti raksturīga romānikas stila dievnamiem ir skripta. Tā bija neliela, ar velvi pārsegta telpa, kas noderēja relikviju glabāšanai, kā arī apbedījumiem.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,42 €
Work pack Nr. 1144309
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Mākslas virzieni”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/986679

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register