Prasības pamatiem un to klasifikācija

Pamati ir ēkas daļa, kuras uzdevums ir uzņemt un sadalīt ēkas slodzi un pārnest to uz būvpamatni. Pamatu izmaksas ir lielas un veido aptuveni 15-25% no ēkas celtniecības izmaksām. Pamatu veidošanā pieļautās kļūdas var izmaksāt ļoti pārgi un to labošana var pārsniegt sākotnēji plānotos izdevumus, turklāt šo kļūdu labošana var būt ļoti darbietilpīgs process. Lai saprastu, kas īsti ir pamati, aplūkosim dažas definīcijas: • Dabisks vai mākslīgs veidojums augsnē, uz kuras balstās kāda struktūra. • Zemākā daļa no būves, sienas vai līdzīga elementa, parasti no mūra, betona vai līdzīga materiāla, kas daļēji vai pilnīgi atrodas pazemē. • Bāze, uz kuras balstās viss pārējais. Piemēram, siena vai daļa no tās, māja, vai kāda cita konstrukcija. Parasti veido mūris, betons vai līdzīgs. Vismaz daļēji atrodas pazemē. • Daļa no būves vai struktūras, kas pārvada strukturālas slodzes uz augsni (grunti) un balsta virszemes struktūru.[1] Pareizas pamata konstrukcijas izvēle nodrošina būves normālu ekspluatāciju. Projektējot pamatus, to veidu izvēlās, pamatojoties uz vairāku iespējamo variantu tehniski ekonomisku salīdzinājumu, ievērojot uzņemamo slodžu raksturu, būves jūtīgumu pret kopīgo un nevienmērīgo sēšanos u.c.[2]