Cūkkopības raksturojums

Mājas cūku cilvēki izaudzējuši, pieradinot mežacūku V – III gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Tas notices dažādos Eiropas un Āzijas reģionos.
Viduslaiku pilsētās, pat Londonā līdz XVII gadsimta beigām cūkas brīvi klaiņoja pa ielām un apēda atkritumus, ko sameta grāvjos māju tuvumā. Nereti cūkas iekļuva trūcīgo iedzīvotāju mājokļos un nokoda bērnus, kas gulēja šūpulī. Slepkavu arestēja un nosūtīja uz cietumu. Ieslēdza kamerā pie citiem cietumniekiem. Arestētās cūkas uzturēšanai pilsētas varas iestādes piešķīra tādus pašus līdzekļus kā jebkuram citam noziedzniekam.
Pārsteidzoši ir tas, ka pēc asins bioķīmiskās analīzes un asins formulas, pēc barības sastāva un asimilācijas cūka kā visēdāja no pārējiem laboratorijas dzīvniekiem atrodas cilvēkam vistuvāk, uzreiz aiz pērtiķiem. Cūkas slim oar tādām pašām slimībām kā cilvēks, un viņu iespējams ārstēt ar tādām pašām zālēm kā cilvēkus. Tāpēc izmēģinājumi ar trušiem, žurkām, suņiem un citiem dzīvniekiem ir mazāk pārliecinoši nekā tie, kas izdarīti ar cūkām.
Cūkas ir lieliski dresējamas. Cirkā tās uzstājas ar dažnedažādiem trikiem. Te ir vietā piebilst, ka pēc attiecīgas apmācīšanas sameklēt trifeļu sēņotnes ( cūkām ir teicama oža) viņas sekmīgi izkonkurē pat suņus. Dresētājam gan ir nedaudz sarežģīts uzdevums, jāpanāk, lai cūka, atradusi trifeli, to uzmanīgi atrušinātu un neapēstu [1].
Pēc auglības, ātraudzības, barības izmantošanas efektivitātes un kautiznākuma cūkas pārspēj pārējos lauksaimniecības dzīvniekus. Vienīgi broileri izlieto mazāk barības produkcijas vienības ražošanai. Cūku ražības kāpināšanā, nozīmīgs ir selekcionāru darbs.…