Apskatot 4.1. tabulu, var konstatēt, ka vislabākais risinājums ir izvēlēties alternatīvu a3, jo tā tika iegūta visvairāk reižu (četras no astoņam), un organizēt trīs autobusa nakts reisus no Rīgas līdz Tallinai. Protams, arī varētu izvēlēties ceturto alternatīvu a4, jo tā tika iegūta trīs reizes no astoņām. Izmantojot galīgā pesimisma kritēriju tika piedāvāta pirmā alternatīva. Savukārt, visneveiksmīgākā bija otrā alternatīva, jo tā netika piedāvāta ne ar vienu no kritērijiem.
Manuprāt, vislabākie kritēriji lēmumu pieņemšanai, kad alternatīvu un vides stāvokļu skaits ir neliels, ir gaidāmas peļņas kritērijis un gaidāmo zaudējumu kritērijs. Tie dod iespēju matemātiski pierādīt lēmuma pieņemšanu. Tomēr, aizņems lielāku laiku risināšanai vairāku alternatīvu un vides stāvokļu gadījumā.
Secinot no tā, ka apstakļi, situācijas apraksts tika izveidoti patstāvīgi, var konstatēt, ka reālājā dzīvē tas arī varēs ātri pielietot, jo ir iegūtas iemaņas darbā ar tam.
…