Nobeigums
2006.g. Cēsis svinēs savu 800 gadu jubileju. Tas būs svarīgs gads, kad vēlreiz tiks apliecināta šīs pilsētas nacionālā un kultūras identitāte. Līdz tam brīdim Cēsīm ir jāpagūst atrisināt virkne problēmu, kas saistīti ar pilsētvides (publiskās ārtelpas) sakārtošanu, tajā skaitā pilsdrupas.
Cēsu pilsdrupu problemātika Latvijas kontekstā nav bezprecedenta gadījums. Līdzīgā situācijā Latvijā ir daudzi kultūrvēsturiskie pieminekļi. Līdz ar to darbs var kalpot kā precedents citu līdzīgu situāciju analīzei.
Pētījuma mērķis bija apzināt iespējamās alternatīvas Cēsu pilsdrupu revitalizācijas programmai un izvērtēt alternatīvu reālo pielietojumu, sniegt rekomendācijas problēmas efektīvākai risināšanai, kas tika arī izdarīts.
Atbilde uz darbā izvirzīto problēmu – kādas ir iespējamās un reāli pielietojamās Cēsu pilsdrupu revitalizācijai nepieciešamā finansējuma piesaistes alternatīvas un kādi pasākumi, raugoties no Cēsu pilsētas domes iekšējās organizatoriskā perspektīvas, ir veicami – izklāstīti iepriekšējās nodaļās, galvenos punktus apkopojot nodaļā „Rekomendācijas Cēsu pilsētas domei”.
Pētījuma gaitā ir rastas atbildes uz ievadā izvirzītajiem jautājumiem. Atbildot uz jautājumu – Kāpēc 2002 gadā aizsāktais finansu piesaistes mehānisms (ziedojumu kampaņa) nenostrādāja, nedeva sagaidāmo rezultātu? – jāatzīst, ka netika veikta pietiekoša situācijas un interešu grupu analīze, kas ir par pamatu veiktās ziedojumu kampaņas neveiksmei.
Atbildot uz jautājumu - Kādas ir neizmantotās iespējas finansu piesaistīšanai? – nākas secināt, ka tās galvenokārt saistītas ar ārējā (ārvalstu) finansējumu nepietiekošu apgūšanu un lielo uzņēmumu nepietiekošu (vai neesošu) piesaisti šīs problēmas risināšanā.
Atbildot uz jautājumu – Kā celt revitalizācijas procesa efektivitāti? - par būtisku traucēkli koordinētai un mērķtiecīgai darbībai (procesa virzīšanai) ir fragmentācija un decentralizācija, kas ir Cēsu pilsētas domes organizatoriska problēma.
Autors no savas puses iesaka ieinteresētajām pusēm atrast iespēju ciešākai savstarpējai sadarbībai, tādejādi sadarbojoties vairākiem aktieriem nepastarpināti, respektīvi, bez Cēsu pilsētas domes. Tas arī dotu iespēju izdarīt spiedienu uz pašu pilsētas domi, tādejādi neļaujot atslābt politiķiem un birokrātiem. Vietējiem politiķiem jāizdara spiediens un jāizmanto savi partijas resursi finansējuma piesaistei.
Ir jāsaprot, ka tirgus mehānismiem pils revitalizācijas procesā ir pārāk maza ietekme, līdz ar to liela loma ir valstij un, it īpaši, pašvaldībai kā īpašumā un uz kuras teritorijas atrodas Cēsu pils. Līdz ar to liela nozīme ir publiskās personas (valsts) un atvasinātās publiskās personas (pašvaldības) lēmumu pieņemšanas modelim šīs problēmsituācijas risināšanā.
…
