Manuprāt, šai ētikas problēmai ir tikai viens risinājums, un tā ir - aborta pilnīga vai daļēja legalizācija. Tas plaši aizstāvētu cilvēktiesības gan no embrija, gan vecāku puses. Tas manāmi arī uzlabotu dzīves un veselības kvalitāti, it īpaši, neattīstītās valstīs, kur šie aborti tiek veikti nelegāli, kuru gadījumā visbiežāk ciešs ne tikai embrijs, bet arī māte. Gan pēc manām domām, gan arī pēc statistikas rādījumiem aborts valsts likumā atzīts kā nelegāls ir tieši valstīs, kur ir zems labklājības līmenis un kristietība ir valdošā reliģija. Kā piemēru varu minēt Hondurasu. Aptuveni jau pirms gada Hondurasā notika protesti pret aborta kā nelegālās procedūras ievietošanu valsts konstitūcijā. Hondurasas prezidenta Huana Orlando Ernandesa konservatīvās Nacionālās partijas biedri kopā ar reliģiskajiem spēkiem intervijā sacīja, ka embrijs ir dzīvība, kas ir jāaizsargā. Eiropas Savienība ar šo ētikas problēmu ir tikusi galā gana veiksmīgi - abortu vai nu legalizējot līdz 12 nedēļām, vai arī dažādos īpašos gadījumus, vai arī legalizējot pilnīgi. Malta ir vienīgā dalībvalsts, kura aborta legalizāciju neatzīst. Manuprāt, būtu jāsāk ar plašāku sabiedrības izglītošanu par seksuālo un reproduktīvo sistēmu. Kā otro rīcības soli minēšu aborta legalizēšanu. Tā ir mūsu tuvākās nākotnes risināmā ētikas problēma.
…