Situācija bija tāda, ka man pazīstams cilvēks tika aizturēts (turpmāk kā Pēteris, bet vārds mainīts). Tā kā viņam bija tiesības uz advokātu, tad viņam piedāvāja tā saucamo „valsts advokātu”. Bijām dzirdējuši labas atsauksmes par šo advokātu un izlēmām, ka citu advokātu nemeklēsim, tāpēc noslēdzām ar viņu līgumu. Advokāts likās ļoti prasmīgs un mēs viņam uzticējāmies. Pēteris iesākumā tika aizturēts uz divām diennaktīm. Kad viņš iznāca ārā viņš sāka stāstīt, ka advokāts viņam ļoti nepatīk. Pēteris lūdzis advokāta viedokli kā labāk rīkoties, bet advokāts nav palīdzējis. Pēc advokātu ētikas kodeksa ,advokātam profesionāli un atklāti jāizklāsta klientam savs viedoklis lietā, turpretī šis advokāts atturējās izteikt savu viedokli un uz jautājumiem atbildēja ar frāzi „es nezinu”. Šis jau ir uzskatāms par ētikas kodeksa pārkāpumu. Tas nebija ētiski pret klientu, jo sākumā advokāts teica, ka uzņemsies šo lietu un ir pietiekami kompetents ,lai tiktu ar to galā. Pēc ētikas kodeksa advokāts nedrīkst uzņemties lietu, ja zina , ka nevarēs pienācīgi veikt savus profesionālos pienākumus.…