Aizstāvības runa

Edvarta rīcība bija pārdomāta un juridiski pieļaujama un pamatota. Viņš vēlējās no cietušā puses tikt saprasts un atbalstīts. Edvarta sajūtas visprecīzāk ir raksturojis franču sociologs Pjērs Žozefs Prudons: «Tiesības ir katram piemītošā iespējamība prasīt no citiem cienību pret cilvēku savā personā.” Arī Edvarts vēlējās sagaidīt no sava tēva atbalstu, saprati un cieņu ne tikai kā pret dēlu, pret arī kā pret cilvēku – kā personību. Kā personību, kura rīkojas atbildīgi un pārdomāti savas un savu bērnu nākotnes vārdā.
Lūdzu, godājamo tiesu ņemt vērā, ka mans aizstāvamais – Edvarts - ir vienīgais apgādnieks ģimenē, kurā aug nepilngadīgs dēls, un lemt par iespēju paturēt Edvartam saimniecību un palikt saimnieka godā, lai turpinātu attīstīt saimniecību un spētu sniegt labklājību arī saviem vecākiem, tai skaitā cietušajam.
Godājamā tiesa, cienījamie vecāki - Edvarts aicina Jūs atgriezties mājās un dzīvot saticībā, respektējot viņa, kā saimnieka pieņemtos lēmumus.
Tāpat lūdzu, Godāto tiesu nepieņemt lēmumu tikai iztirzājot nodarījuma pierādījumus, bet izvērtēt visu situāciju kopumā.
…