Antīkā literatūra ietver sengrieķu un romiešu eposu, liriku, drāmu, vēstures rakstniecību, oratoriju un filozofisko prozu. Tās nozīme nav tikai tajā, ka vēlākā Eiropas kultūra pārņēmusi antīkos žanrus un tēlus. Šie teksti izveido sarežģītas situācijas, kurās cilvēkam jāizvēlas starp pienākumiem, jādzīvo ar rīcības sekām un jāsaprot cits cilvēks. Lasītājs sastop nevis abstraktu tikumu sarakstu, bet raksturus, kuru lepnums, bailes, uzticība un dusmas virza notikumus. Tādēļ antīkais teksts var kļūt par drošu distanci, no kuras runāt par mūsdienu pieredzi.…