1. Ar ko mīts atšķiras no filozofijas?
Mīts kā folkloras fenomens tika zinātniski pētīts jau no 18.gadsimta, kad Eiropas zinātnieki, sevišķi franču apgaismības laikā sāka enciklopēdiski vākt un apzināt jaunās pasaules ģeogrāfisko atklājumu rezultātā atklāto pasaules reģionu mutisko un rakstisko tradīciju kopumu un salīdzināt tos ar renesanses laikmetā apzināto, varētu pat teikt daļēji sacerēto, tradīciju un vadoties pēc salīdzinošās metodes atrada tur daudz kā kopīga. Taču šī laikmeta zinātnieki mītam piegāja tīri kā folklorai- cilvēka fantāzijas auglim, kur zem izdomājumiem ir paslēpts racionālās informācijas kodols. Mītus centās „atšifrēt” un skaidrot tīri racionāli, līdzīga pieeja mītam bija novērota jau renesanses un antīkās pasaules laikmetā, kad grieķu, romiešu mitoloģiju un dievus centās skaidrot kā atmiņas par senajiem valdniekiem un to cīņām, kurus vēlāk tautas fantāzija iecēlusi dievu kārtā. Taču šāda pieeja neatklāja mīta kā sociāli politiska fenomena būtību un arī nevarēja atklāt tā rašanās un ģenēzes īpatnības un vadošos procesus. Mītu kā psiholoģiski sociālu (arī politiski) fenomenu sāka pētīt tikai samērā nesen 19., 20. gadsimtu mijā. Pētījumi atklāja, ka mīts ir kas vairāk kā vienkārša tautas mutvārdu daiļrade. Mītiskā, jeb pareizāk sakot tēlaini loģiskā domāšana ir cilvēciskās pasaules uztveres pamatā. Kā apgalvo Karls Gustavs Jungs mītos esošie arhetipi ir jebkuras cilvēka prāta darbības, arī zinātniskās un filozofiskās pamatā. Arī krievu-padomju filozofi Losevs un Golosovkers uzsver, ka mīts un to radošā iztēle ir galvenie cilvēka prāta instrumenti kuri turpina darboties arī tagad, arī tagad veidojas jaunas un jaunas mitoloģiskas sistēmas, kurās iracionālā ticība un brīnuma fenomens tiek apvienots ar loģiski racionālo, pie kam loģiski racionālais ir tikai darbarīks, kas kalpo iracionālā pierādīšanai un nopamatošanai. Arī mūsdienu zinātni tādejādi var uzskatīt par mitoloģijas paveidu. Golosovkers te min analoģiju starp mītos apskatīto dvēseli un relativitātes teorijā aprakstītajām elementārdaļiņām un to īpašībām, nav masas, bet eksistē, piemīt enerģija, nav fizikālas formas, bet ietekmē citus lielākus materiālos objektus. Tātad cilvēku iztēle te vienādi ir aprakstījusi šos noslēpumainos fenomenus. Bet kā uzsver Losevs, tad mīta galvenais uzdevums ir praktisks- sakārtot cilvēka un cilvēku kopuma eksistenci piešķirot tai kādu noteiktu jēgu un virzību. …
