Interneta vidē visbiežāk rodama atsauce uz krimināllietu, kura vēl ir pirmstiesas procesā, par Valmierā praktizējošu ģimenes ārstu. Ārsts tiek turēts aizdomās par nelikumīgu medikamentu, kas satur narkotiskās vai psihotropās vielas, izrakstīšanu, kas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai citas personiskas ieinteresētības dēļ.
Pieļauju iespēju, ka šis noziedzīgais nodarījums ir izplatīts Latvijā, taču tas ir latents. Negodprātīgām ārstniecības personām tā ir iespēja nelikumīgi gūt sev labumu.
Iepazīstoties tuvāk ar šo Krimināllikuma normu būtību un interesēm, ko tas aizsargā varu secināt, ka šīs normas ir nepieciešamas Krimināllikumā. Šo normu dispozīcija ir palikusi kā Krimināllikuma pamat redakcijā, izņemot 138.panta 2.daļu, kas papildināta ar personas inficēšanu ar B vai C hepatīta vīrusu. Gadu laikā mainītas tikai šo normu sankcijas.
Statistika par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem Latvijā ir niecīga, un labi, ka tā, taču iepazīstoties ar ārvalstu pieredzi par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, nevar izslēgt, ka nākotnē tie Latvijā nenotiks. Ārstniecības personas galu galā arī ir tikai cilvēki un mēdz izdarīt noziedzīgus nodarījumus, par kuriem likuma kārtībā jāatbild. Sankcijas, kas paredzētas Krimināllikumā par šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu ir samērīgas ar personas radīto kaitējumu un paredz alternatīvu sodu piemērošanu- ne tikai brīvības atņemšanu. Alternatīvie sodi- arests, piespiedu darbs, naudas sods. Noteiktas nodarbošanās aizliegums daļā normu ir obligāts sods, bet daļā kā izvēles, par kura piemērošanu lemj tiesa.
Latvijā apjomīgas prakses šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā nav, jo šie noziedzīgie nodarījumi nav izplatīti, taču Kriminālprocesa likums ir paredzējis plašas iespējas, kā veikt pierādīšanas procesu.
…
