Apskatot šos vispārējo cilvēka tiesību reglamentējošos dokumentus ir redzams, ka pamats vispārējām cilvēktiesībām ir Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija, tai sekojošie pakti par ekonomiskajām, sociālajām, kultūras, politiskajām un pilsoņu tiesībām ir šo deklarāciju pavadošie dokumenti, kuros precīzāk aprakstītas cilvēka pamattiesības, un ar tiem saistītie institūti.
Latvija ar 1990.gada 4.maija deklarāciju ir ratificējusi gan Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju, gan abus iepriekšminētos paktus par ekonomiskajām, sociālajām, kultūras, pilsoņu un politiskajām tiesībām, līdz ar ko Latvijai ir jāpilda savi pienākumi, lai nodrošinātu cilvēka pamattiesību ievērošanu. Latvija ir akceptējusi arī Eiropas Cilvēka tiesību konvencijas 6.protokolu, kurš vērsts uz nāvessoda atcelšanu.
Pievēršot uzmanību atsevišķām cilvēka pamattiesībām un brīvībām konstatēju, ka arī mūsu demokrātiskajā Latvijā ne viss tiek darīts, lai uzlabotu vispārējo cilvēktiesību ievērošanu, cilvēka tiesību attīstību un valsts lomu šo tiesību garantēšanā.
Dažādās publikācijās tiek uzsvērts uz tādiem cilvēka tiesību pārkāpumiem Latvijā, kā sliktiem apstākļiem ieslodzījuma vietās, nepietiekamu sociālo palīdzību maznodrošinātām personām, nepilsoņu tiesību neievērošana, sieviešu, cittautiešu diskriminācija darba vietās, slikto tiesībaizsardzības iestāžu darbu, bērnu tiesību neievērošanu, kas saistīta ar vispārēju nabadzību, alkoholismu, narkomāniju, prostitūciju. Nereti gan šīs publikācijas vērstas uz propagandu, pamatā tās mērķis ir politiskās un ekonomiskās situācijas destabilizēšana. Tāpat šīs publikācijas tiek veiktas bez iepriekšējas izpētes, neiedziļinoties Latvijas vēsturiskajā attīstībā, ar to saistītajās problēmās, piemēram, krievvalodīgo tiesību pārkāpumi.
Manuprāt, šobrīd Latvijas ekonomiskā situācija padara neiespējamu visu Starptautiskajā cilvēka tiesību deklarācijā noteikto pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kā piemēram, tiekšanos uz visas izglītības sistēmas bezmaksas pieejamību, sadzīves apstākļu uzlabošanu ieslodzījuma vietās, uzlabojumus sociālā nodrošinājuma sistēmā. Taču ir daudzas jomas, kur, lai tiktu ievērotas cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības, nav nepieciešami materiāla rakstura ieguldījumi, ir nepieciešama valsts, dažādu institūciju un katra indivīda griba, īstenot vispārpieņemtās cilvēka tiesības un brīvības. Tāpat es uzskatu, ka Latvijai būtu ļoti jāpiestrādā, lai tiktu izskausta vardarbība pret bērniem, par ko ļoti bieži dzird izskanam sabiedrībā un presē.
…