Augusta Deglava darbs "Rīga"

Deglavs attēlojis latviešu ideju par Rīgas Latviešu biedrības (turpmāk – Biedrība) dibināšanu, piem.: „Es, es!... Es arī latvietis!... Un mans krusttēvs konsuls!... Dibināsim biedrību, latviešu biedrību - - -„, kā arī latviešu cerības par labāku dzīvi. Romānā atspoguļota Biedrības darbība, uz kuras sanāksmēm sapulcējās gan Rīgas latvieši, gan iedzīvotāji no laukiem. Deglavs romānā attēlojis latviešu iestāšanos par savu valodu un cīņu pret vācu valodas ietekmi. Romānā atspoguļota latviešu vēlme izglītoties. Deglavs romānā pieminējis arī latviešu literatūras darbus un to autorus, piem., Andreja Pumpura eposu „Lāčplēsis”, Teodora Rolanda „Sadzīves viļņi” un Kaudzīšu „Mērnieku laiki”, tādējādi atspoguļojot 19. gs. 2. puses latviešu zināšanas literatūrā. Būtiski minēt, ka Deglava attēlotā diskusija par latviešu literatūru risinās nevis starp pilsētniekiem, bet gan starp lauku iedzīvotājiem, tātad jaunlatviešu centieni nest zināšanas un mudināt arī zemniekus attīstīt savus prātus, lai kļūtu par līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem, nav bijuši veltīgi. Kā vēl viens no jaunlatviešu devumiem latviešu sabiedrībai bija interese par tautas vēsturi. Deglavs romānā atspoguļojis viedokli, ka latvieši ir tauta ar savu senu kultūru. Atbilstoši tēlotajam laika posmam Deglavs romānā atspoguļojis arī laikrakstu izdošanu un to darbību. 19. gadsimta 2. pusē bija vērojamas būtiskas izmaiņas grāmatniecībā un presē. Tika izdoti laikraksti, kas pievērsās gan izglītības, gan kultūras, gan saimniecības un politikas problēmām.…